Mans bērns zog ! ?

Kurš gan bērnībā nav ko nozadis. Kādu ābolu, zemeni vai ogu no kaimiņa dārza, jo viņam tak daudz un neviens jau nepamanīs ka es nozagu. Cits varbūt jau no vecāku maka ir paņēmis pāris kapeikas, jo pietrūka naudiņa kam garšīgam, bet vecāki nedeva. Cits... nu lab, tas lai paliek katra paša ziņā.

Bet kā tad ir ar mūsu pašu bērniem. Protams, bērni mazā vecumā jau neapzinās, kas ir zagšana un ka paņemt cita mantu bez atļaujas ir slikti. Bet kāpēc man tapa šāds raksts?

Situācija. Dēls ar vīru no rīta iegājuši uzpildes stacijā. Kamēr vīrs maksā par degvielu dēls turpat staigā blakus. Kad jau iesēdušies mašīnā un sāk braukt dēls izvelk no kabatas konfekšu kārbiņu par kuru nav samaksāts. Tā vietā lai rātu bērnu vīrs devās atpakaļ uz uzpildes staciju kopā ar bērnu un lika viņam pašam atdot atpakaļ paņemtās konfektes. Protams ka tās netika nopirktas, jo šādi dēls domātu ka tāda rīcība tiek atbalstīta. Uzreiz pēctam vīrs dēlam izskaidroja, ka ja nav samaksāts par preci un to paņem,tā ir zagšana. Un tā darīt nevar. Par laimi ;si bija vienīgais gadījums , kad dēls tā rīkojās. Un pietika izskaidrot, ka ja lietas no veikala ņem bez atļaujas  var nokļūt policijā.
Un tagad ik pa laikam pārprasa man kas notiek , ja ņem lietas un par tām nesamaksā. Ar veikaliem mums problēmu vairs nav. Taču kad dodamies ciemos, piemēram pie omas, vai krustēva, dēls mēdz nemanīti paslēpt kādu mantu un to izvilkt tad kad esam jau mājās, vai tālu prom. Tobrīd protams izrunājam, ka tā darīt nevar, jo mantas bija jāatstāj tur kur tās bija. Jo citādi pat aizejot ciemos citur kāda manta kas iepatiksies atnāks līdzi.

Vai jums ir bijušas sādas situācijas? Kā jūs rīkojāties? Reaģējāt?