Mana bērnība - Jūrmalā.

Es piedzimu 1989. gada 12. novembrī Jūrmalā, esmu 100 % jūrmalnice.

Kā tajās dziesmā ir teikts, " pie jūras dzīve mana", un tā arī ir jūra man ir mīļa un tuva.

Man ir vecākais brālis Mārtiņš, kurš ir piecus gaduis vecāks par mani.

Kā man mamma stāstija, ka brālis esot atnācis uz slimnīcu kad es piedzimu un teica manu māsu sauks Baiba, tā nu radās  mans vārdiņš.

Kad es gāju dārziņā, es bieži slimoju, tad mani pieskatija vectētiņš Robonkulis ( tā mēs viņu saucām ), ui kā tik es viņu nedresēju.

Man bija jāredz kas ir uz skapja augša, tad Robonkulis mani cēlā pičpaunā un gājām skatīties kas tur labs ir.. Tad vēl mēs abi ēdām ķiplokmaizītes.

Šad tad es braucu ciemos pie opapa un bērzgalītes ( viņa dzīvoja Rēzeknes rajona Bērzgales pagastā), tad mēs abas ar Sabīni, gājām palīgā opapam uz kūti. Es skatijos kā rukši ēd.

Mēs nekad neesam bijuši bagāti, bet nabagi arī neesam. Dzīvojam pieticīgi.

Jā skolas laikā negāja viegli, bet nu tas ir pagājis.

Protams bez palaidnībām neiztikt.

KONKURSS : Dalies ar bērnības spilgtākajām atmiņām un laimē ielūgumu visai ģimenei uz Leļļu teātra izrādi!