Mamma, kas nav gatava bērnudārzam

Tas brīdis ir pienācis - ir svētdienas pēcpusdiena un straujiem soļiem tuvojas pirmdiena, kad mana meita pirmo reizi apmeklēs bērnu dārzu. 

Kad viņa nebija piedzimusi, apcerot šo tēmu, domāju, ka mani bērni bērnu dārzā neies. Jo es pati to neesmu apmeklējusi un par savu bērnību mājās man ir vissaulainākās atmiņas. Nekādas problēmas arī neradās, uzsākot skolas gaitas. Gribēju, lai varu bērnam nodrošināt tik pat jauku pirmsskolas laiku.

Kad meita piedzima, sapratu, ka tik viegli vis neizbrauksim cauri. Apņēmos, ka viņa bērnu dārza gaitas uzsāks trīs gadu vecumā, jo manā subjektīvajā skatījumā tas ir vislabākais laiks, kad to darīt. Likās, ka visas lietas dzīvē maģiskā kārtā sakārtosies tā, lai tas būtu iespējams. 

Tomēr tā nenotika un nu, kad meitai ir gads un 9 mēneši, lokam drēbes pirmajai b/d dienai. Viss ir ļoti jauki, protams - meita šobrīd ies privātajā dārziņā, telpas jaukas, iepazīstoties ar tām viņai viss patika un interesēja, audzinātāja un auklīte jaukas.. Tomēr manā sirdī ir nemiers. Tik ļoti gribētos par šo notikumu priecāties kā par kādu jaunu posmu savā un bērna dzīvē.. Bet man gribas ierauties kaktiņā, piespiest mazo sev klāt un šņukstēt. Kaut kā galīgi nejūtos vēl gatava. Kā tas būs - atstāt viņu cilvēkiem, ko nepazīstu līdz kaulam? Vai viņa zinās, kā un kam palūgt palīdzību, kad kaut ko vajadzēs? Kā viņa jutīsies? Kā es jutīšos? Ko darīsim tad, ja tiešām jutīsim - šobrīd nu galīgi nesanāk? Un tad vēl mana mamma, kas ik pa laikam piezvana un pašausminās, kā tik maziņu vest uz bērnu dārzu.. Tomēr nekādu risinājumu nevar piedāvāt. 

Es tik ļoti, ļoti labprāt vēl gadu pavadītu diendienā kopā ar meitu. Vērotu viņas sasniegumus. Prieku. Mēs abas kopā tik daudz ko piedzīvotu un mācītos. Kopā gulētu diendusas. Bet ir tā kā ir, lai es nenogrimtu profesionālajā jomā (jo, būsim atklāti, bērni bezkaunīgi ātri izaug) man ir jāstrādā, citādi nākotne var būt ļoti, ļoti sarežģīta. Tikai pagaidām vēl nezinu, kā lai šo izsāpu un kā lai saglabāju spēku. Jo man ir jābūt stiprai. Kā gan citādāk mans bērns var būt drošībā..

[foto no Pinterest dziļumiem]