Līdz Klintas dzimšanai par osteopātiem nezināju neko. Pēc Klintas dzimšanas likās, ka ir noticis brīnums, jo esmu izaugusi laikā, kad osteopātu nebija.
Osteopāti noteikti ir "modē", rindas ir iespaidīgas, cenas par vizīti augstas, bet atsauksmes cilvēku vidū visdažādākās. Kādai internetā čīkstošai māmiņai nepaticis, ka ārsts virs bērna tikai plātījis rokas, bet kāda cita esot bijusi sajūsmā par to, ka viņas bērnam kolikas pazudušas jau pēc dažām vizītēm.
Es vairāk ticēju pirmās māmiņas pieredzei, taču Klinta to visu mainīja un šodien būs jau kāda 11 vizīte pie mūsu osteopātes, izcilas, iejūtīgas un Klintai tīkamas.
To, ka Klintai būtu ieteicama vizīte pie osteopāta pirmā minēja BKUS fizioterapeits, vēlāk arī neirologs un pediatrs, viņi visi nebija apmierināti ar Klintas galvas formu, kuru esot jālabo. Un nav jau tā, ka es meitu gatavotu skaistumkonkursiem un tāpēc gribētu iegūt izcili skaistu un proporcionālu galvas formu, vēlāk pielabojot arī zodu, degunu un izstiepjot garākas kājas, nē, mani un ārstus uztrauca smadzeņu attīstība un šķidruma cirkulēšana. No mazākām kaitēm mieru nelika krūškurvja deformācija, ko pamanījām mēnesi pēc Klintas dzimšanas, tāpēc vienā dienā tomēr lēmu par labu vizītei pie osteopāta.
Rindā pie fizioterapeites ieteiktās osteopātes bija jāgaida ļoti ilgi, jau telefonsarunas laikā viņa lika nolasīt izrakstu no slimnīcas, lai novērtētu, vai Klintai tiešām pie viņas ir jādodas.
Laiks ritēja, rinda kustējās lēni, bet ārsti vēl aizvien, satiekot Klintu, sūdzējās par viņas galvas formu, tāpēc pieļāvu lielu kļūdu, meklējot Klintai osteopātu, kurš varētu mūs pieņemt ātrāk. Atradu kādu internetplašumos ļoti slavinātu un zinošu osteopātu, kurš piekrita mūs pieņemt jau pēc nedēļas. Vizītes laikā ārsts apskatījās Klintas kājas un paziņoja, ka tās ir ļoti dažāda garuma, vajadzēšot nākotnē operēt (sāku raudāt, jo mēs mēnesi nogulējām BKUS, kur neviens to nebija pamanījis), taču viņš varot mēģināt savest to kārtībā arī pats, ar savām rokām, jāpierakstās uz vizītēm ik pēc 2 nedēļām un jācer uz labu. Vēl arī meitiņai esot nepareizi veidots mugurkauls, skolioze, to arī jālabo. Šķiet, ka raudāju visu vizīti, jo sajutos kā pasaulē sliktākā mamma, manai mīļajai žubītei nu bija ne tikai galvaskausa un krūškurvja deformācija, bet arī dažāda garuma kājas un skolioze, kuru neviens iepriekš nebija pamanījis! Pierakstījos rindā pie osteopāta ik pēc 2 nedēļām un biju gatava nākt kaut vai katru dienu, lai tikai kaut ko labotu.
Atnācu mājās, nomierinājos, sameklēju citu ārstu un jau
pēc nedēļas traumatologs-ortopēds pēc 3 minūšu apskates paziņoja, ka viss ar Klintu ir kārtībā.
Es ticu, ka arī osteopāts pēc dažām reizēm lepni sevi paslavētu par labi izdarītu darbu un Klintas "savešanu kārtībā", man pat īsti nav žēl to desmitu vai simtu eiro, ko tas būtu maksājis, taču es vēl aizvien dusmojos par to, kā viņš lika man justies tajā vizītē, par visām bailēm, uztraukumiem un pārmetumiem, ko sev veltīju. Citas mammas viņu slavē vēl aizvien, esot prasmīgs un palīdzot, taču man šī pieredze bija kļūda, kuru nevēlos atkārtot.
Kad beidzot sagaidījām rindu pie fizioterapeites ieteiktās osteopātes, biju uzaudzējusi sev apkārt adatu kažociņu, taču Klintai viņa uzreiz iepatikās. Pēc izglītības ārste, ne tikai osteopāte, jauka, iejūtīga, uzmanīgi izlasīja Klintas slimības vēsturi, sīki mani par visu iztaujāja un nomierināja, ka krūškurvim viss būs kārtībā, tur viņa neiejauksies. Viņa cītīgi iztaustīja visu Klintu un pastāstīja, ka ar galvu pastrādās, lai vieglāk cirkulētu asinis, taču mana meitiņa esot gudra un viss viņai būs kārtībā. Šī osteopāte bija pirmā, kura man teica, ka viss būs labi, viņa mums ticēja!
Klinta pēc vizītēm pie viņas jūtas labi, arī vizītes laikā vienmēr smaida un priecājas. Ja tomēr uznāk kāds niķis, tad pārtraucam darboties un maksājam mazāk. Ārste vienmēr uzklausa un arī paslavē Klintu! Viņa nomierina, ja mani uztrauc citu ārstu sacītais, kā arī atgādina, ka Klintai viss būs labi! Un galvas forma arī kļuvusi daudz ierastāka un līdzīgāka citu bērnu galvas formām:)
Mums arī laba pieredze. Ja no sākuma vedām bērnus, tad šobrīd jau arī gan es, gan vīrs esam pie osteopāta bijuši vizītēs. Problēmas ir atrisinātas visdažādākās. Mēs gan neejam Rīgā, citur cenas ir daudz draudzīgākas maciņam.
Aizmirsu pajautāt par jūsu pieredzi, vai esat vedušas bērniņus pie osteopātiem? Vai viņi ir palīdzējuši?