Līgo 19'

Šie mums bija jau otrie Līgo svētki ar Olīti. Vienīgi pērn Oliveram bija tikai divi mēnesīši, tāpēc īsti izbaudīt un pasvinēt šos svētkus mums nesanāca. Šogad jau Olivers bija pietiekoši liels, lai varētu kopā ar mums piedalīties dažādās svētku atrakcijās un vakarā sagaidīt ugunskura iekuršanu.

Tieši šogad vairāk, kā visus iepriekšējos gadus, gribējās sagatavoties svētkiem tā kārtīgāk. Laicīgi jau pasūtīju sev svētku tērpu un protams arī priekš cālēna tika pašūts lina kostīmiņš. Bijām gatavi sagaidīt Līgo.

Šajā reizē svētkus svinējām mūsu laukos, pie Olivera krustvecākiem. Līgo diena mums sanāca diezgan saraustīta un vairāk vai mazāk, vakarā jau bija skriešana, lai visu paspētu izdarīt.

Ļoti gribēju uzpīt Oliveram ozola zaru vainagu, bet diemžēl tas izpalika. Knapi paspēju uzpīt vainagu sev, kuru protams aizmirsu un tā arī neuzliku.

Vakarā bijām aizbraukuši uz ciemata centru, lai noskatītos vietējo iedzīvotāju teātra izrādi. Es patiesībā biju pārsteigta, ka Olis spēja noturēt uzmanību visu izrādes laiku un cītīgi skatījās. Ar Kristapu nospriedām – labi, uz bērnu teātra izrādi varam mēģināt kaut kad aiziet, varbūt sanāks noskatīties. Pēc izrādes devāmies atpakaļ uz mājām.

Vīrieši bija sagatavojuši ugunskuru, mums atlika to izdekorēt pēc sentēvu tradīcijām un gaidīt saules rietu. Kamēr mēs skraidījām pa mežiem un pļāvām, lai meklētu zālītes/ziedus utt. ar ko izdekorēt ugunskuru, mēs nokavējām saules rietu un to iekūrām ar 20 minūšu nokavēšanos.

Tas bija tiešām skaisti, pie Latviešu skaistākajām dziesmām, kopīgi dziedot, vērojām to aizdegamies. Pirms tam uzmetot iepriekšējā gada vainagus, lai tie sadegtu.

Ja diena bija ļoti silta, tad vakars pēc saules norietēšanas palika ļoti auksts. Spējām tikai vilkt drēbju kārtas sev un bērniem.

Padejojām, papriecājāmies un jau pirms pusnakts mans mazais rausis izrādīja vēlmi doties gulēt. Bija tik ļoti saguris, ka gandrīz aizmiga skatoties uz ugunskuru, krustmātes klēpī.

Tā nu mūsu Līgo nakts beidzās vēl pirms pusnakts. Bet tas nekas, jo mēs paspējām izbaudīt visu, ko gribējām. Radījām mazo svētku sajūtu, ne tikai sev, bet arī bērnam! Man prieks, ka mums ir šādi svētki, kas vieno!