Lai rīkotu ballīti ir jākrāj!

Tā kā uzskatu sevi kā mammu ar stāžu, tad esmu sapratusi,ka ,lai varētu sarīkot kādu jauku pasākumu bērnam ,tam ir laicīgi jagatavojas. Viss jaukais, labais un skaistais maksā pietiekami dargi,un reti kurš var tā uzreiz no algas noskaitīt naudinu un uzrīkot ballīti. Arī mēs ģimenē lielākus pasākumus plānojam regulāri. 

Vispirms noskaidrojam izmaksas, sarēķinam viesu skaitu, tad pārdomājam vai varam atļauties un cik ilgs laiks nepieciešams ,lai sakrātu naudu. 

Mūsu ģimenē šādas ballītes ar lielākiem izdevumiem ir bijušas divas-viena uz dēla 5 gadu jubileju.

 http://www.maminuklubs.lv/pirmsskola/adrians-svin-savus-piecus-mcdonalda-163791/

Kā arī uz 6 gadiem ,ka dāvanā plānojām riteni,kas nemaksā nemaz tik maz.

To ,ka lieli svētki un izdošanas ir arī 18 gadu ballītē ,tas nu ir skaidrs visiem. Arī mācības nemaz nav lētas pēc skolas beigšanas. Tāpēc ,kad Adrians piedzima sākām domāt vai nevajadzētu krāt nākotnei. Apmeklējot izstādi „Bērnu pasaule” Ķīpsalā runāju nar SEB darbiniekiem  un izlēmām veidot uzkrājumu bērnam. Tā nu no Adriana 6 mēnešu vecuma tika atvērts krājkonts un katru mēnesi es tur ieskaitīju konkrētu naudas summu. Diemžēl sākās lielā krīze valstī un arī mēs ģimenē jutām to diezgan pamatīgi. Tad nu uz diezgan ilgu laiku katrs lats mums bija svarīgs un mēs vairs neveicām iemaksas. Tagad atkal esmu par šo lietu aizdomājusies un nolēmusi atsākt maksāt šajā krājkontā.

Diemžēl izrādījās, ka sakarā ar to,ka neesmu veikusi maksājumu un paralēli krājkontam ir bijusi dzīvības apdrošināšana, un iemaksātā nauda ir novilkta komisijās ,konts tika slēgts. Mainot dzīvesvietas informācija līdz manīm tā arī nebija nonākusi. Bet nu ko darīt, laikam jau pati vainīga,jo domāju ,ka tas viss notiek bez makas.Konts turas ,kaut nauda netiek maksāta.

Tomēr mani nodomi par krāšanu nemazinājās. Es apņēmīgi nolēmu krājkontu atjaunot,tikai šoreiz bez dzīvības apdrošināšanas. Liekas naudas protams mums ģimenē nav, bet tā kā valsts mūs dāsni apdāvina katru mēnesi ar noteiktu summu, tad esmu nolēmusi ,ka šī arī būs tā summa ,ko likšu krājkontā. Domāju,ka bez tās naudas iztikšu un ļoti ceru,ka banku sektorā nekādu krīžu nebūs un Adrians sasniedzot savus 18 gadus saņems uzkrāto naudiņu. Jā, viņa nebūs liela,bet vismaz varbūt ballītei pietiks, varbūt pirmajai iemaksai augstskolai ...un ko var zināt, varbūt dzīves līmenis uzlabosies un varēsim atļauties uzkrāt lielākas summas. Jo mājās kastīte krājot diemžēl tā nauda iztērējas un nekas prātīgs nesanāk,tad nu šāds banku piedāvājums krāt bērnam ir labs risinājums. Otra lieta kā labums ir tas, ka krājot bērnam, mēs varam nodokļos atgūt 25% no gadā iemaksātā ,un tā nemaz nav maza summa, ja arī krāj minimālo summu.

Tāda nu ir mana pieredze ar Seb uzkrājumu bērnu nākotnei!