Ir daļa cilvēku, ka uzskata, ka cukurs – tā ir “baltā nāve” un tieši cukura daudzums ir visu problēmu cēlonis, savukārt otra daļa saka, ka ir vienkārši jāseko līdzi dienas ieteicamajām normām, lai nepārsniegtu dienas devu, Māmiņu kluba TV raidījumam atklāj uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.
Baltais cukurs cilvēka organismā papildus nav nepieciešams, tomēr nelielā daudzumā tas arī ļoti nekaitēs, stāsta uztura speciāliste.
Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi vadlīnijas par to, cik daudz cukura ikdienā cilvēkam būtu jāuzņem.
Šobrīd vidējais cukura daudzums, kas cilvēkam jāuzņem – 25g dienā.
Un te gan jāsaprot, ka šie 25 grami nenozīmē ar karotītēm no cukurtrauka ēdienā iebērtu cukuru. Cukurs ir atrodams gan augļos, gan dārzeņos, tāpat, dažādos pārtikas produktos, ko ikdienā lietojam uzturā.
Speciāliste uzsver, ka ir jānošķir cukurs, kas produktos atrodas dabiski, jo pienā ir piena cukurs – laktoze, augļu cukurs – fruktoze. Pētījumos ir pierādīts, ka šis cukurs nav kaitīgs un to varam nepievienot kopējam cukura daudzuma uzskaitījumam.
Cukurs, kas ir augļos, neietekmē zobu veselību, atgādina Ksenija Andrijanova, veršot uzmanību, ka vecākiem ir ļoti uzmanīgi jāskatās uz pārtikas produktiem un to sastāvam, kas tiek iegādāti ikdienas patēriņam.
Uz etiķetes vienmēr ir iespēja apskatīties – cik daudz cukura ir pievienots pārtikai. Sevišķi svarīgi tas ir tad, kad mazuļi sāk iepazīt pirmos piebarojumus un ikdienā baudīt augļu un dārzeņu biezeņus. Meklējam tādus augļu un dārzeņu biezeņu, kuros NAV pievienots papildus cukurs
Meklējam ailīti – ogļhidrāti un zem tās, redzēsim papildus pievienoto cukura daudzumu! Pēc šī daudzuma arī jāvadās, uzskaitot dienā uzņemtā cukura daudzumu.
Uztura spciāliste atgādina, ka 25 grami ir vidējais cukura gramu daudzums, ko dienā pieļaujams uzņemt, tomēr būtu krietni labāk, ja uzņemtā cukura daudzums būtu krietni mazāks!
Cukurs pats nedara kaitējumu. Kaitīgs ir daudzums. Lielākā pasaules problēma ir tā, ka tiek patērēts MILZĪGS cukura daudzums.
Kādas problēmas var rasties?
- Liekais svars
- Problēmas ar vielmaiņu
- 2. tipa cukura diabēts, ar kuriem šobrīd slimo arvien jaunāki bērni. Kādreiz šī bija izteikta pieaugušo slimība, nu jau ar to slimo arī bērni un pusaudži.
- Endokrīnās saslimšanas
- Mugurkaula un locītavu problēmas, kas tiek ietekmēta liekā svara dēļ
Vislielākās problēmas ir ar to, ka veikalos, diemžēl, bērniem piedāvājumā lielākoties ir sastopami krāsaini, koši saldumi, bulciņas, ledenes, šokolādes, saldināti jogurti, uzskata uztura speciāliste un vēlreiz uzsver vecāku lomu uztura izvēlē un bērna ēšanas paradumu veidošanā.
Māmiņu klubs, 2018
Arī mans bërns apmeklë pašvaldības bērnudārzu un nevienu nespiezh izēst tukšunškīvi. Ja kādreiz bērns negribēja ēst, audzinātāja vakarā pasaka, kas par situāciju. Reizēm ir visādi ēdienu “brīnumi” kurus es mājās pati negatavojunun man negaršo. Tāpēc arī nebrīnos, ka neēd. Brutālas spiešanas êst mūsu b/d nav
Cukurs pats par sevi ir saldos augļos, no turienes arī uzradās sastāvā.
Tev tiešām ir tik slikta b/d pieredze vai tas ir no sērijas "viena tante teica", bet ir viedoklis?
Man ir divu bērnu pieredze ar bērnudārzu. Nevienam nespieda izēst tukšu šķīvi! Pagaršot- jā, bet ne izēst, negribi neēd! B/d pašvaldības parastais! Nevienam no abiem bērniem negaršoja saldā tēja un kafija, ko pasniedza b/d, mierīgi tas tika aizstāts ar tīru ūdeni. Bez tam viens no bērniem līdz pat 10 + gadu vecumam neēda nekādu saldu biezputru - ne mannā, ne auzu un citu pārslu, pat to b/d respektēja (neprasi kāpēc neēda, bet tas bija kategoriski, toties ēda dārzeļus, augļus un citu normālu pārtiku).
Ja paskatās, ko bērni ēd un ko neēd, tad lielākoties neēd salātus, griķus , sautējumus un taml. lietas.
A kāpēc jādod konservētas pupiņas, ja bail no cukura?
Vecāku loma bērnu ēšanas paradumos nav noteicošā: ja mājās bērns ēd labu ēdienu, tad bērnu dārzos bērni tiek iemācīti, kā ēst vieglāk. Audzinātājām šķiet vieglāk iebarot cīsiņus, saldonātus jogurtus un tējas (un "kafijas"😉. Sorry, bet mans bērns pat ļoti labus cīsiņus neēd un, ja gadījies tādā iekosties, velk ārā no mutes. Diemžēl dārziņā audzinātāja spiedīs izēst šķīvi.
Cukuru (papildus pievienoto) bērns uzņem tikai tik, cik ir maizē vai konservētajās pupiņās (tās dodu kārtīgi noskalotas).
Sāksim ar bērnu dārziem, mājdārziņiem un auklēm! Vispirms būtu jāaizliedz cukurs (un jāsamazina sāls) tur! Jo, lai cik ļoti vecāki censtos, tieši šīs institūcijas var sagraut iemācīto vēlamo uzvedību. Audzinātājai vajag, lai bērns izēd porciju, tad nu vienalga, kas tur ir, galvenais stūķēt tik iekšā. Un ko, bērns neēdīs, ja audzinātāja stāvēs blakus un bārsies? Pusotrgadnieks, divgadnieks noteikti pakļausies pieaugušā "pressingam".