VIDEOfilma: Ko nevajag darīt podiņmācības laikā?

Bērna pieradināšana pie podiņa nav vienkārši iemaņas, kas viņam jāapgūst, tas ir svarīgs posms mazā cilvēka patstāvīgajā dzīvē. Ja to tieši tā arī uztver, tad problēmsituācijas pārvarēt ir krietni vieglāk. 

Uzzināsi, kas tad noteikti būtu un kas nebūtu jādara podiņmācības laikā!

Savlaicīgums

Apmācības sākums vienmēr ir individuāls, bet iemācīties sevi kontrolēt pastāvīgi bērns nevar ātrāk par citu svarīgu iemaņu apguvi. Pirms podiņmācības bērnam noteikti būtu jāprot stabili staigāt. Bez tam - līdz pusotra gada vecumam bērnam refleksi vēl nav sevišķi noturīgi. 

Tāpēc, ja esat nolēmuši sākt agru radināšanu pie podiņa, ko sauc par sēdināšanu uz podiņa, nevis bērna paša apzinātām darbībām, ņemiet vērā, ka bērnam jāprot arī pašam apsēsties. Esiet gatavi tam, ka tāda sēdināšana būs pilnībā atkarīga no jums un rezultāts būs vien autiņbiksīšu ekonomija. Sēdināt vajag, tikai, ja pamanat, ka bērnam patiešām pienācis laiks nokārtoties un viņš par to kaut kādā veidā signalizē. Var sēdināt uz podiņa arī pirms vai pēc ēšanas vai pēc padzeršanās starp ēdienreizēm, pirms nakts miera. 

Atcerieties, ka pat tad, ja sagaidīsiet sev vēlamo rezultātu, bērns šajā posmā nerīkojas patstāvīgi. Un uz gada vecumu bērns var arī atteikties no sēdināšanas procesa. Nebaidieties, tas pāries, un tad bērns sāks apgūt šo procesu pamatojoties uz paškontroli.

Netraumējiet bērnu!

Ja bērns jau ir vecāks par pusotru gadu, jūs varat mēģināt iepazīstināt viņu ar podiņu. Bet atcerieties, ja sākat pārāk ātri, paies ilgāks laiks fizioloģijas apguvei, un pēc tam tikai bērns patiešām sāks mācīties pats. Gadās, ka bērns pretojas sēdināšanai uz podiņa, izrādot savu neapmierinātību ar kliegšanu, raudāšanu, nevēlēšanos sēdēt uz podiņa. Tādā gadījumā ir vērts atlikt šo procedūru uz mēnesi, vai pat diviem. Nākošajā reizē sāciet bērna iepazīstināšanu ar podiņu rotaļas formā. 

Nepieejiet procesam pārāk formāli un tehniski

Visbiežāk panākumi ir tad, ja process patiešām norit rotaļas formā. Tas var palīdzēt radīt bērnam mājīgu atmosfēru, un jā - tiek noturēta arī viņa uzmanība. Piemēram, paspēlējieties uz podiņa sēžot ar lellīti vai kādu rotaļlietu. Un svarīgi: paslavējiet bērnu par veiksmīgu iznākumu, priecājieties par viņa spēju sevi un savas vajadzības kontrolēt!

Ļaujiet bērnam sajust viņa ķermeņa īpatnības

Bez autiņbiksītēm podiņmācības laikā noteikti paliks visi mazuļi. Un jā - ja bērniņš staigā bez autiņbiksītēm tad viņam vieglāk pamanīt, ka dabiskās vajadzības jau notikušas vai tūliņ notiks. Vēlāk viņš iemācīsies jau laicīgi jūs par to informēt. Ideāli, ja ir vasara. Svarīgi arī stāstīt bērnam par to, kas ar viņu notiek, ļaujot saprast, ka viņš ir pačurājis vai pakakājis, vēlāk bērniņš iemācīsies arī pats pateikt, ko vēlas.

Nesodiet bērnu!

Sodīšana var tikai atvirzīt no vēlamā mērķa, un tā noteikti traumē arī bērnu. Ļaujiet bērnam sajust pozitīvu attieksmi pret procesu un arī rezultātiem. Jums palīdzēs šie ieteikumi:

- Bērns var baidīties sākumā no tā, ko redz podiņā. Pasaki, ka viņš visu izdarījis pareizi, pasaki, ka viss kārtībā un viņš ir malacis.

- Bērns sākumā nezina, kā reaģēt uz notikušo, tāpēc nerāj viņu, ja viņam gadījies pieslapināt biksītes. Tieši otrādi - runā pozitīvi par šo procesu: "Tūliņ nomazgāsimies, tu būsi tīrs, smuks un smaržīgs!"

- Ja bērns cenšas pataustīt savu rezultātu, pastāsti viņam, ka tā nedara, bet dari to tā, lai bērns saprastu, ka tas nav nekas pretīgs, un tā, lai viņam nerastos bailes.

- Pārlieku slavēt nevajag, te par pārspīlējumiem jāaizmirst, pietiks, ja ar smaidu teiksiet, ka bērns ir malacis, visu pats izdarījis. Motivējiet viņu būt patstāvīgam. 

Svarīgi ir podiņmācībai atrast pietiekoši daudz laika!

Jums jānovērtē, vai paši - pieaugušie, esat šim procesam gatavi. Vai esat gatavi periodiskām neveiksmēm, vai bērns ir fiziski gatavs šim procesam. 

Iemaņu apgūšanai nepieciešams treniņš, laiks un, protams, vecāku pacietība un uzmanība - tad arī pats bērniņš pieslēdzas procesam un kopā visu sasniegt ir daudz vieglāk!