Jautājums par bērnu rašanos ir noslēpumā tīts un daudzās ģimenēs tas ir pat aizliegtais temats. Taču tas nav tāpēc, ka mēs saviem bērniem nevēlētos pavēstīt patiesību par bērnu rašanos, vienkārši mums – māmiņām un tētiem nav īsti skaidrības, kā par šo tematu runāt.

„Bērns vienmēr pasaka priekšā kādā valodā ar viņu runāt par šo noslēpumu. Ja bērnam ir 3 gadi - viena valoda, ja 5 gadi– cita,” stāsta ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.  Ir jātiek galā ar to noslēpuma sajūtu, jo tas mulsina un ja ir samulsuši vecāki, meklējot īstos vārdus, tad sāk sarkt un bālēt.

Vija Dzērve ir iztulkojusi vienu grāmatiņu, kā palīdzēt vecākiem. Galvenais nosacījums ir- atbrīvojieties no noslēpuma sajūtas, jo tas sasprindzina. Bērns grib dzirdēt, bet ne iedziļināties detaļās. Bērns negrib zināt par seksu, viņš grib zināt, kāpēc ir šajā pasaulē. Viņš nav gatavs klausīties par kāpostiem un vēl par kaut kādiem brīnumiem, bet gan patiesību.

Kā atklāj Aina Poiša, īstais brīdis runāt par bērnu rašanos ir tad, kad māmiņa to jūt. Piemēram, māmiņa gaida trešo bērniņu un iepriekšējie bērni ir tik lieli, ka var jau saprast. Lai gan bērniem nav jāstāsta sīkumos par seksu, tomēr mums, vecākiem, tas vairāk vai mazāk ar to saistās. „Lai cik mēs būtu informēti un dzīvojam brīvā valstī, mūsu domāšana tik ātri nemainās,” atzīst Aina Poiša. Kāpēc tā ir? Jo tā ir intimitāte un tur cilvēki ir ļoti viegli ievainojami. Reizēm  gan vīrieši, gan sievietes jūtas mazvērtīgi, nav pārliecības, ka tieši seksuālajās attiecībās var justies pilnvērtīgs.

Visvienkāršāk seksu formulēt ir caur vārdiem, kas raksturo mīļumu, klātbūtni, sirsnību, maigumu, atradot kodolu sevī.

Mācīties caur paraugu

„Ja cilvēks pieņem savu ķermeni un viņam tas neliekas nekāds grēks atkailināties drošā vidē, tas nozīmē, ka viņš nav ne ekscibicionists, ne perverss. Caur šo kailumu ir iespējams bērnam uzdāvināt brīvību. Un vienā brīdī bērni gribēs privatizēties un viņiem nepatiks, ka viņus vanno, mazgā, pieskaras. Bērni būs tie, kas pateiks vecākiem STOP- esmu pieaudzis,” stāsta psihoterapeite.

Arī par bērna seksualitāti ar viņu ir jārunā saprotamā valodā, varbūt pat ne tieši, jo daudzas lietas var izteikt ar attieksmi un audzināšanas paņēmieniem.

Nevajadzētu lietot tādas dogmas – „Tu esi meitene, kā tu sēdi”. Ir kaut kādi uzstādījumi, kas meitenēm jāuzsūc un būs akcentiņi, kad meitene jutīsies saudzējama, kā maza princese, bet ne kā uz zirņa.

Bērni ļoti izjūt mīlestību, tāpēc, ja teiksim, ka bērni rodas mīlestībā, mēs nebūsim melojuši un tad, kad būs sajūta, ka mūsu atvase ir gatava dzirdēt ko vairāk, spersim drošu soli pretī patiesībai.

Māmiņu Klubs

Kā runāt ar bērnu par intīmiem jautājumiem jeb Bērna dzimumaudzināšana