Klikšķis uz podiņu ir klāt

Klikšķis uz podiņu ir klāt

23. Nov 2012, 19:02 maijbite maijbite

Labvakar!

Gribēju padalīties mūsu pieredzē par podiņmācību, lai dažu labu māmiņu nomierinātu. Patiesībā, nekāda īpašā apmācība nenotika, klikšķis notika pēc meitiņas 2 gadu jubilejas. :) Patiesībā, mājieni no meitiņas puses jau bija ātrāk, bet mēs – neattapīgie vecāki – to nesapratām.

Podiņu iegādājāmies jau sen (ap vai pirms gada vecuma), ne jau meitas dēļ, bet apkārtējo uzstājības dēļ, ka nu jau jāsāk mācīt iet uz poda. Pods stāvēja istabā, meita zināja, kas tas ir par zvēru. :) Jau iepriekš zināju, ka neuzspiedīšu meitai sēdēt uz poda, kad pati būs gatava, tad arī aizies. Apkārtējo iespaidā tomēr ap gadu mēģināju uzlikt, bet bija pretestība un raudāšana. Tad uz kādu brīdi liku viņu mierā. Taču, lai pavisam neaizmirstu par šo lietu, visu laiku stāstīju meitai, ka viņa jau ir liela, kad pati gāju uz tualeti, bērnu ņēmu līdzi, lai viņa redz, kas un kā notiek.

Nāca vasara (meitai jau 1,6 gadi), atkal apkārtējie teica – vasara ir labākais laiks, lai mācītu atradināties  no autiņbiksēm... Tā kā vasarā ir karsti, tad ļāvu meitai pēc iespējas vairāk staigāt ar pliku dupsi. Sākās nebeidzamās peļķes it visur – uz grīdas, uz dīvāna, kad bija paklājs (uz vasaru noņēmām), tad tika arī paklājam. To tik vien darījām, kā skraidījām ar lupatu pakaļ. Atkal stāstīju, ka jāiet uz podiņa, ja grib čurāt, ka ir liela meitene, ka mēs ar tēti arī ejam uz poda utt. Ik pa laikam piedāvāju apsēsties uz poda, bet nepiespiesti – rezultāta nebija.

Kad sāka iet bērnudārzā, tur sēdināšana noteiktos laikos uz podiņa bija obligāta dienas sastāvdaļa, bet arī tur sākumā rezultāta nebija – labi bija tas, ka tajā laikā vairs nebaidījās sēdēt uz poda un uz mazu brīdi varēja pasēdēt.

Pēc tam pozitīvi rezultāti parādījās mājās – kad piedāvāju apsēsties uz podiņa, apsēdās un pa laikam bija arī rezultāts. Pēc pirmās reizes man bija neviltots prieks, plaudēju skaļi ar plaukstām, meitiņa arī, kā arī paslavēju par labo darbiņu.

Ap 2 gadu vecumu es atkal saaktivizējos, jautāju pazīstamajām māmiņām, kam tajā pašā gadā piedzima bērni (mazliet vecāki par manu meitu), vai šie jau iet uz poda. Jā, jā – nedrīkst jau bērnus salīdzināt, katrs ir savādāks, bet uzdzirdējusi, ka vienai no 3 māmiņām bērns iet uz poda, sapratu, ka nav ko satraukties – visam savs laiks.

Uz 2 gadu jubileju vēl bija autiņbikses, bet pamazām vēroju bērnu. Sapratu, ka pusdienlaiku guļot, viņa nečurā, tad arī ņēmām autiņbikses uz pusdienas guļu. Kā parasti, arī pa dienu mājās skraidīja labākajā gadījumā ar apakšbiksītēm un krekliņu, bet sliktākajā gadījumā pavisam plika (mums dzīvoklī ir karsti)... Pamazām sapratu, kad meita grib uz podiņa, jo tad pielika roku pie attiecīgās vietas. Tad uzreiz norādīju uz podu.

Pēc 2 gadu dzimšanas dienas sākās nopietni panākumi – podiņā pačurāja un pat pati nesa čuras izliet uz tualeti. Kad nedēļu bijām nostaigājuši mājās bez autiņbiksēm, tās lietojot tikai uz nakti, tad nākamajā nedēļā palūdzu arī bērnudārzā iztikt bez autiņbiksēm. Nodrošināju viņus ar vairākām apakšbiksītēm un zeķbiksēm un viss. Pirmajā nedēļā laikam bija dažas kļūmītes, bet pēc tam jau aizgāja. Zīme, ka autiņbiksītes nav vajadzīgas uz nakti bija tad, kad vismaz 3 naktis autiņbikses bija sausas. Pēc un pirms gulēšanas piedāvājām podu, nodrošinājāmies ar vienreizējo paladziņu zem palaga un viss. Autiņbikses palika tikai uz pastaigu, bet arī šo drīzi atmetām, jo pēc pastaigas bija sausas autiņbikses. Atkal recepte viena – pirms un pēc pastaigas piedāvājām pačurāt. Varbūt nedaudz ietekmēja arī skaistu apakšbiksīšu iegāde. :) Varbūt arī stāstīšana, ka mums ar tēti arī ir apakšbiksītes, ka mēs arī ejam uz poda. Vai vienkārši pienāca klikšķis. :)

Tagad pagājis jau mēnesis, kopš autiņbiksītes nav lietotas vispār. Nezinu, kā būs ar garu gabalu braukšanu (uz laukiem vismaz 2 h jābrauc), bet pieņemu, ka jādara tāpat – pirms un pēc brauciena, varbūt pat brauciena laikā var piedāvāt podu (ņemsim līdzi). Vienīgais, kas mums palicis – meitai jāiemācās uz podiņa arī izdarīt lielās darīšanas, jo pagaidām tas vieglāk padodas stāvot kājās.

Tāda nu ir mūsu pieredze podiņapmācībā! :)

Lai izdodas sagaidīt klikšķi uz podiņu arī Jūsu bērniem! :)

Maija

maijbite maijbite 24. Nov 2012, 17:34

Vēl gribēju piebilst, ka līdz ar atteikšanos no autiņbiksēm, meita atteicās no bodīšiem...

maijbite maijbite 24. Nov 2012, 11:25 wife

Ceru, ka drīzumā arī pateiks, ja gribēs čurāt. Vēl tik jāsamācās lielās darīšanas nokārtot podā...

maijbite maijbite 24. Nov 2012, 11:24 iceiceice

Būs, būs - katram tāds pienāk...

maijbite maijbite 24. Nov 2012, 11:23 ulula

Kad rakstīju rakstiņu, par Tevi arī domāju - visam savs laiks. 😀 Es tik nezinu, kā būs Jūsu gadījumā, ja drīzumā pievienosies bebis, jo esmu dzirdējusi, ka tad vecākie bērni kļūst vēl bērnišķīgāki, nevarīgāki (tēlo, ka tādi ir)...

maijbite maijbite 23. Nov 2012, 19:57 bebriishi

Man arī liels prieks par meitiņu! 😀