Kad ārā lietus, jautrojamies vannasistabā

Kad ārā lietains un vēss, un ūdenspriekus baseinā, vai upē bērni baudīt nevar, nolēmām lietaino vakaru padarīt jautrāku mūsu lielajā vannā. Tā ir pietiekoši liela, lai vietas pietiktu gan lielajai, gan mazajai māsai. Ja lielie bērni labprāt plunčājas, ņurko, peldas, tad mazajai šī atrakcija nešķiet visai droša un aizraujoša. Vienmēr mums ir bijuši niķi ejot vannā un mazgājot matus, taču šoreiz mums viss bija savādāk, jo talkā nāca jautrības, izmantojām "Crazy soap" putas un vannas krāsu.Pati par šādiem līdzekļiem līdz šim neko nebiju dzirdējusi, taču lielākā meita tos ieraugot bija sajūsmā, viņa par tiem bija dzirdējusi jau iepriekš, gaidot, kad tie parādīšies mūsu vannasistabā. Tā kā daudz domājam par dabiskumu un dabīgumu, satraucos, vai mazajai no šīm putām nebūs alerģija, vai tās nesausinās ādu un, vai mana baltā vanna nenokrāsosies zila, sarūpējot lieku mājas darbu vannasistabā visam vakaram.

Atrakcijas sākām ļoti lēnām, lai neizbiedētu mūsu mazo māsiņu, jautrošanos sākam ar pirmajām putām uz rociņas, viņa nesaprotot, kas tas ir, putas iemeta vannā, lielā māsa pūta putas un ar tām plaudēja, veidojot sniedziņa efektu. Mazajai māsai pirmais, ko teica par šo atrakciju:"Snieg sniedziņš", tad ar putām pūtām māsiņas vannas mantas, veidojot frizūras cūciņu ģimenei, tad jau māsiņa bija iekarsusi un laidās atrakcijas pa īstam, plunčājās ar lielo māsu, putas pūta pa sienu, matos, uz rokām. Emīlijai odi bija sakoduši muguriņu, tādēļ nedaudz bažījos, vai putas un šī krāsa nebūs tā, kas kairinās ādu. Vislielākais tracis mums bija tad, kad ūdens jau bija kļuvis vēss un māsiņām bija jākāpj ārā no vannas. Emīlija vēlējās vēl sniedziņu un Peppai matus uztaisīt, taču noskalojoties ar siltu ūdeni, izmazgājot matus, kāpām no vannas ārā. Pirmais, kas mani patīkami pārsteidza bija tas, ka āda bija patīkami maiga un likās, ka mazais būtu iesmērēts ar kādu krēmu, arī lielā māsa noskalojās un nāca ārā no vannas. Nākamā lieta, par kuru es biju patīkami pārsteigta - vanna un siena, to viegli noskalojot, nebija zila.

Tad nu niķis sākās brīdī, kad vannasistabā vanna bija tukša no zilā ūdens un māsas gribēja vēl un vēl. 

Nākamajā vakarā niķis atkal klāt, griboties vannā un ar putām, abas sēž dīvānā un raud, tā nu mūsu kreņķi meitenēm ir dikti lieli. Piedāvāju iet vannā bez putām, lielā meita atbildēja:"Tas jau vairs nav jautri un tas nav tas."

Esam atraduši veidu, kā mazo māsiņu nomazgāt un izpeldināt bez raudāšanas - izmantojot šīs lieliskās, formīgās putas, taču niķis sākas, kad meitenēm no vannas jākāpj ārā. Pozitīvi arī tas, ka nevienai no meitenēm nav alerģijas no šiem produktiem, arī ne odu kodumu vietās.

Mammas, vai arī Jūs esat izmēģinājušas šādas putas vannā? Kā Jūsu bērniem tās patīk? Vai varbūt Jums ir vēl kāda interesanta nodarbe un atrakcija, kuru par labu esam ir novērtējuši Jūsu mazuļi?