Kā uzlabot saikni starp bērniem?

Kā uzlabot saikni starp bērniem?

15. May 2013, 11:04 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Kad nupat kā esi uzzinājusi par grūtniecību, ja esi jau vismaz vienam bērniņam mamma, noteikti iedomājies, kā tavi bērni draudzējas. Un tomēr - cīņa par rotaļlietām, strīdi pie galda būs netņemama ģimenes dzīves sastāvdaļa, ja grasies kļūt par vismaz divu bērnu māmiņu.

Konsultē psiholoģe Diāna Zande.

Saiknes uzlabošana starp bērniem ir viens no sarežģītākajiem vecāku uzdevumiem. Lai starp bērniem būtu ciešāka saikne visa mūža garumā, seko šiem sešiem padomiem, kas aprakstīti zemāk!

Iemāciet bērniem rūpēties vienam par otru

Bērniem jāprot rūpēties vienam par otru. Piedāvājiet vecākajam bērnam lasīt priekšā mazajam vakarā vai palūdziet, vai viņš nevarētu papaijāt mazākajam pirms diendusas muguriņu. Vecākajam bērniņam var piedāvāt nobučot mazāko, kad mazais raud, ir sasities vai atgadījies kas cits, kas mazulim liek saskumt.

Lai arī kādu variantu jūs izvēlētos, svarīgi ir bērniem dot iespēju pieskatīt vienam otru, bez jūsu iejaukšanās. Ja jūsu trīsgadnieks nejauši iesit mazākajam brālim vai māsai, tā vietā, lai uzreiz skrietu mierināt mazāko, ļaujiet mazo nomierināt lielajam. Tā bērns jutīsies kā patstāvīgs cilvēks, nevis kā kaitnieks, kas citiem dara vien pāri. Un arī mazais uztvers lielāko bērnu kā cilvēku, kurš par viņu rūpējas.

Uztveriet katru kā personību

Bērniem ir raksturīgi salīdzināt vecākus tajā, kuru viņi mīl vairāk. Neskatoties uz to, ka jūs teiktu, ka abus mīlat vienādi, bērniem ne vienmēr vajadzīga patiesība, viņi grib, lai pret viņiem izturas atšķirīgi.

Tāpēc uz jautājumu - "Kuru tu mīli vairāk?", ideāli būtu atbildēt: "Tu man esi vienīgais Andrītis, visā pasaulē nav neviena tāda, kā tu."

Bez tam, bērnam jāsaprot, ka jūs viņu uztverat kā atsevišķu personīgu, paslavējot viņu par konkrētu rīcību, piemēram, par to, ka viņš izēdis visu biezputru, kas bijusi bļodā, sakārtojis visas rotaļlietas kā lielais. Izvairieties no salīdzināšanas! Uzslavas, kas pamatojas uz bērnu salīdzināšanu vienmēr būs kādam par labu un kādam liks saskumt. Tāpēc izvairieties no tādām frāzēm kā - "Kāpēc tu nevari būt tik mierīgs, kā tava māsa?" vai "Tavs jaunākais brālītis gan vienmēr labi uzvedas pie galda, lai gan ir jaunāks par tevi..".

Ņemiet vērā, ka pat nejaušs salīdzinājums var provocēt uz bērna negatīvu rīcību. Sakot vecākajam bērnam, ka viņš jau ir liels un pats var apģērbties, jo nav maziņš, jums ir cēli mērķi, bet bērns var tik ļoti aizrauties ar centieniem būt liels, ar centieniem pārspēt mazāko, ka tad, kad mazais paaugsies un arī iemācīsies apģērbties, vecākais bērniņš sajutīs eksistenciālus draudus.

Pacenties bērnam neuztiept to, ka viņš ir gudrs, mīļš vai tieši otrādi "grūtais bērns". Kamēr bērni aug, viņiem gribas izmēģināt dažādas lomas. Ja bērns redz, ka jums viņš ir kārtības traucētājs, tad šāda loma viņam var pielipt uz visiem laikiem, bet bērniņš vienmēr jutīs aizvainojumu uz saviem brāļiem un masām, kuru lomas viņš gribētu izmēģināt.

Veltiet laiku vecākajam bērnam

Iespējams, kopš jaunākā bērniņa dzimšanas, visa uzmanība tiks viņam. Bet pacentieties atrast laiku, lai pabūtu kopā ar vecāko bērnu. Lai tās ir kaut vai dažas minūtes dienā, bet tomēr, tam jābūt brīdim viņam. Piemēram, izmantojiet laiku pirms bērna miega. Centieties viņu uzklausīt, kad viņš runā.

Padomājiet, ko darīt, lai bērns nejustos pamests, kamēr jūs rūpējaties par mazuli. Ja grasāties ēdināt ar krūti jaunāko, vecākajam var pastāstīt, ka grasāties to darīt, un var viņam pajautāt, vai viņš nevēlas, lai viņam palasat. Lai bērns jūt un zina, ka joprojām atceraties par viņa vajadzībām.

Neaizmirstiet dažkārt pirmajā vietā nostādīt tieši vecākā bērna intereses. Laiku pa laikam, piemēram, ja mazais raud, var palūgt, lai mazais pagaida, kamēr lielajam sasienat kurpju auklas, tā vietā, lai atstātu vecāko bērnu un skrietu pie mazā. Jaundzimušais var pagaidīt dažas minūtes, bet vecākais sajutīs, ka ir svarīgs jums pa īstam.

Nogludiniet konfliktus

Noteikta sāncensība ir neizbēgama, ja ģimenē ir vairāk kā viens bērniņš. Diezvai vajadzētu gaidīt, ka bērni vienmēr labi uzvedīsies, vienmēr dzīvos saticīgi un atbalstīs viens otru. Daži speciālisti apgalvo, ka konflikts bērniem ļauj iemācīties daudz un dažādas vērtības, kas noderēs viņiem nākotnē saskarsmē ar citiem cilvēkiem.

Palīdziet bērniem saprast, ka ir pilnīgi normāli dažkārt uztraukties, apvainoties pat uz ļoti tuviem cilvēkiem, un tas nenozīmē, ka jūs par viņiem mazāk rūpējaties. Pēc tam var bērniem pateikt priekšā, kā izrādīt savas jūtas mierīgā veidā un kā risināt domstarpības.

Uzklausiet sūdzības un centieties saprast abas puses

Centieties neignorēt, bet gan uzklausīt bērnu sūdzības par otru bērnu, māciet arī viņus uzklausīt vienam otru.

Iespējams, konfliktsituācijā jūs gribēsiet būt tiesneša lomā, sakot, ka lielais vienmēr kaitina mazo bērnu, vai ņem viņam nost rotaļlietas. Vai arī, liksiet bērnam iet uz savu istabu padomāt, līdz viņš būs gatavs dalīties ar otru. Bet dažkārt ir labāk nerisināt strīdus bērnu vietā.

Ja jūs vienkārši uzklausīsiet bērnu, kad viņš sūdzēsies par to, ka ir greizsirdīgs, dusmīgs vai apvainojies uz māsu/brāli, viņš sajutīs jūsu atbalstu, kas, savukārt, mazinās aizvainojuma sajūtu. Jums nav obligāti bērnam jāpiekrīt. Jūsu mērķis ir saprast, ka taisnība ir kaut kur pa vidu, tāpēc svarīgi uzklausīt abas puses, lai abas puses taptu sadzirdētas un saprastas.

Palīdziet no konflika pāriet samierināšanās faktā

Palīdziet bērniem saprast, kā viņi jūtās, nosaucot lietas īstajos vārdos. Sakiet, ka jums šķiet, ka viņi apvainojušies viens uz otru, sakiet, ka redzat, ka viņi abi grib rotaļāties ar vienu un to pašu mašīnīti. Palīdziet viņiem salabt, piedāvājiet viņiem parotaļāties kopā, piemēram, ar konkrēto mašīnīti braucot pēc kārtas.

Bērnam, kurš sit kājas pret zemi, dusmās kliedz, var palīdzēt skaļi nosaucot viņa jūtas: "Tu esi dusmīgs, jo mazais sabrucināja tavu LEGO mājiņu. Pameklēsim kādu vietiņu, kurā tu varētu mierīgi paspēlēties ar klucīšiem".

Ja bērni pilnīgi nav izšķirami un viņu dusmas sit augstu vilni, nosūtiet katru uz savu istabu, lai nolaiž tvaiku tur. Pēc tam palūdziet, lai katrs no viņiem pastāsta, kā jūtas, kādas ir viņu emocijas mierīgā veidā. Piemēram, piedāvājiet izrunāties, uzklausot vienam otru, kā arī - atrodiet kompromisu kopā.

Māmiņu Klubs

Eksperts

Diāna Zande

Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, psiholoģe
Diāna Zande Vecāku skolā