Jāizmanto dienasgaismā apslēptais spēks

Gada tumšākajā laikā, jūtam, ka gaismas trūkums ietekmē mūsu produktivitāti un noskaņojumu - esam miegaināki un ne tik mundri kā vasarā. Dienasgaisma jūtami ietekmē ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu dienas ritmu. VELUX Group veiktais pētījums “Veselīgo māju barometrs” atklāja, ka vairāk nekā 35 % Latvijas bērnu dzīvo neveselīgās mājās jeb mājās, kuru iekštelpu klimats negatīvi ietekmē veselību. Kopumā Eiropā 2.4 miljonu bērnu dzīvo mājās, kurās ir nepietiekama dienasgaisma.

Gaisma ir vitāli svarīga mūsu ķermenim - tā ne tikai ir nepieciešama mūsu garīgajai labsajūtai, bet arī veselībai un redzei. Dienasgaisma ļauj mums sajust un uztvert apkārtni tiešos un netiešos veidos - caur redzi un ādu, kā arī ietekmē mūsu fizioloģisko un psiholoģisko veselību. Pētījumi apliecina, ka pietiekams dienasgaismas daudzums uzlabo mūsu veselību un garīgo labsajūtu.

“Pareizs dienas ritms un pietiekama dienasgaisma ir ļoti svarīgi veselībai. Tie būtiski ietekmē hormonu sintēzi un caur to - daudzas organisma sistēmas. Nepietiekama dienasgaisma un dienas ritma izjaukšana kavē arī mūsu organismu dabiskās adaptācijas un aizsardzības spējas, piemēram, samazina mūsu noturību pret stresu. Cilvēce savā attīstības gaitā ir pielāgojusies dienasgaismai – šeit jāatgādina, ka runa nav tikai par gaismas spilgtumu, bet arī citiem tās parametriem (piemēram, viļņu garumu, t. s. “gaismas krāsu” u. c.) – bieži vien mākslīgais apgaismojums, pat pietiekami spilgts un pārdomāti iekārtots, tomēr nenodrošina atbilstošu gaismas kvalitāti. To, cik svarīgs ir mājokļa apgaismojums un pietiekama dienasgaisma, pierādīja arī pavasara notikumi, kad daudziem nācās strādāt un mācīties attālināti, saskaroties ar dabīgā apgaismojuma nepietiekamību un tā izraisītajām sekām uz pašsajūtu un veselību,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Līdz ar atkārtota ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, līdzīgas problēmas, visticamāk, novērosim arī šoziem.

Gaisma ietekmē mūsu labsajūtu

Ķermenim dienasgaisma nepieciešama tāpat kā ēdiens un ūdens. Tā palīdz un nodrošina vielmaiņu procesus. Saules gaisma tiek uzskatīta par dabisko antidepresantu. Tā palīdz līdzsvarot mūsu ķermeņa “miega, darba, ikdienas” 24 stundu ritmu. Nepietiekams tiešas vai netiešas dienasgaismas daudzums var izraisīt D vitamīna trūkumu, izjaukt bioloģiskā pulksteņa ritmu, negatīvi ietekmēt vispārējo noskaņojumu un koncentrēšanās spējas. Savukārt pietiekama dienas gaisma veicina pareizu vielmaiņas darbību, uzlabo modrību, garastāvokli, paaugstina koncentrēšanās spējas un produktivitāti līdz pat 15 %, mazina nogurumu, atvieglo slodzi uz acīm, stiprina mūsu imunitāti pret alerģijām un infekcijām. Diemžēl ēkās bieži vien šis resurss nav optimāli izmantots. Projektējot un renovējot ēkas, izpratne par to, kā iekštelpu klimats ietekmē cilvēku veselību un labsajūtu, ir būtiska. Tāpēc svarīgi, projektējot un pārbūvējot mājokļus, ir iegūt labāku dienas gaismu. Pārdomāti pielāgojot un pārbūvējot telpas, ieteicams izvērtēt, vai pa logiem ieplūst pietiekams daudzums dienas gaismas. Apsveriet iespēju iebūvēt papildu logus (t.sk. jumta logus, virsgaismas logus vai gaismas tuneļus). Šis risinājums nodrošinās uzlabojumus ilgtermiņā, kā arī nodrošinās vairāk svaiga gaisa. Ērtības un labsajūtas nodrošināšanai, cilvēki dod priekšroku dienasgaismai, nevis mākslīgajai gaismai. Atcerieties, ka naktī telpai jābūt tumšai, savukārt dienā - gaismas piepildītai.

Veselības uzlabošana ar gaismas “terapiju”

Daudzi no mums zina, ka saule ir labs D vitamīna avots. Bet ne visi zina priekšrocības, ko sniedz D vitamīns. D vitamīns galvenokārt nodrošina kaulu veselību un stiprina vispārējo imunitāti. Tāpat tas stiprina mūsu zobus - jo saulaināka un dienasgaismas piepildītāka vide, jo veselāki zobi. Dienasgaisma ietekmē arī mūsu miega kvalitāti - ikdienā ikviens no mums ir pakļauts mērenai saules iedarbībai un mūsu smadzenes ražo melatonīnu. Šis hormons ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu miegu un naktsmieru. Ķermenis ir veidots tā, lai tas varētu pateikt, kad ir piemērotākais laiks gulēšanai. Tā kā rudenī un ziemā saulainu dienu ir maz, ir īpaši svarīgi šīs dienas pavadīt ārpus telpām, kaut vai izejot pusstundu garā pusdienu pastaigā.

Finansiālie ieguvumi

Pietiekams dienasgaismas daudzums nav tikai nepieciešamība - tas sniedz ieguvumus. Mājokļu un ēku energoefektivitātes uzlabošana samazinās ne tikai elektrības patēriņa izmaksas, bet pietiekama dienasgaismas nodrošināšana iekštelpās dos papildu priekšrocības ekonomikā. Gan mājās, gan birojos, gan skolās pietiekams dienasgaismas daudzums var uzlabot produktivitāti un koncentrēšanās spējas par 5-15%. Piemēram, VELUX Group veiktā pētījuma “Veselīgo māju barometrs” dati liecina, ka, uzlabojot iekštelpu klimatu, kopējais ieguvums Eiropas ekonomikas izaugsmei varētu būt vairāk nekā 300 miljardi eiro.

Zinātnieki uzskata, ka katru dienu no 30 minūtēm līdz divām stundām pavadot dienasgaismā un nodarbojoties ar dažādām fiziskajām aktivitātēm, tiek uzlabota mūsu veselība un garīgā labsajūta. Tāpēc radiet pēc iespējas ērtāku un veselīgāku vidi sev apkārt un iespējami daudz pavadiet laiku ārpus mājām, tādējādi jums izdosies ne tikai uzlabot veselību un labsajūtu, bet arī dzīves kvalitāti pat gada vistumšākajā laikā!

Dmitrijs Astašonoks, VELUX Baltics ģenerāldirektors