Izaugt NEvakcinētam: personīgās pieredzes stāsts

Mēs ēdām gaļu reizi vai divas nedēļā, savukārt kraukšķīgas pankūkas vai frī kartupeļi tika pietaupīti reizēm, kad pie mums ciemojās draugi un to mēs saņēmām kā kārumu.

Lai gan cik veselīgs mans dzīvesveids bija, tomēr bērnībā man bija masalas, cūciņas, masaliņas, meningīta vīruss, skarlatīna, garais klepus, vējbakas.. Un tad, kad vēl nebiju 30 gadus veca, man konstatēja HPV (dzemdes kakla vēzi izraisošu vīrusu) un es pavadīju 6 mēnešus prātojot, kā es pateikšu maniem abiem bērniem, kuriem vēl nebija 7 gadi, ka māmiņai,iespējams, ir vēzis, kuru iepriekš būtu izdevies novērst..ja vien mana mamma būtu mani vakcinējusi...

Tāpēc antivakcinācijas pretinieku apgalvojumi, ka bērna dabiskā imunitāte nodrošinās pietiekamu aizsardzību pret infekcijas slimībām, neizturēja kritiku. Kāpēc es, kurai bija tik idilliska bērnība, un tik apbrīnojami veselīgs dzīvesveids un pārtika, visu laiku slimoju?!

Arī mana mamma bija īsti priekšzīmīga. Viņa nedzēra, nesmēķēja, nelietoja narkotikas un mums pat nebija ļauts skatīties visu,ko vēlamies TV. Viņa bija alternatīvās medicīnas piekritēja. Un zināt? Es patiešām esmu priecīga par šādu dzīvesveidu. Un es esmu laimīga, ka viņa sniedza šādu aprūpi.

Tomēr tas nebija šķērslis, lai es saslimtu ar dažādām bērnu slimībām. Es burtiski sabruku no tām.

Mani abi bērni, no otras puses, ir vakcinēti, un viņi slimo patiešām reti un arī antibiotikas viņi ir lietojuši divas reizes savā dzīves laikā. Nevis tā kā es, viņu mamma. Slimības, kuras izslimoju es, nācās nemitīgi ārstēt ar antibiotikām. Un man bija penicilīna rezistence 21 gadu vecumā, kas nozīmē, ka šāda veida ārstēšana ar antibiotikām bija neefektīva.

Mani bērni neslimoja ar tā sauktajām bērnu slimībām, piemēram, vējbakām. Viņiem abiem bija veselīgs dzīvesveids, mājās audzēti produkti, bet tomēr es nebiju tik strikta kā mana mamma; tajā pašā laikā mani vakcinētie bērni bija veselīgāki nekā es jebkad būtu bijusi.

Es prātoju arī par apgalvojumu, ka komplikācijas no bērnu slimībām ir ļoti retos gadījumos, bet pošu blakusparādības kā komplikācijas ir pat bīstamas. Ja tā, es mēģinu saprast, kāpēc es zinu ļoti daudz cilvēku, kuri piedzīvojuši komplikācijas, izslimojot bērnu slimības, salīdzinājumā ar cilvēku skaitu,ko pazīstu, kuri cietuši no pošu blakusparādībām? Man ir draugi, kuri kļuva kurli no masalām. Man ir vājredzīgs draugs, kurš inficējās ar masaliņām, esot mammas puncī. Manam bijušajam draugam bija pneimonija pēc vējbakām. Drauga brālis nomira no meningīta.

Antivakcinētāju apgalvojumi nav pamats, uz kuriem balstīt savus lēmumus. Un tieši šādā veidā darbojas antivakcinācijas atbalstītāji: "Šī ir mana personiskā pieredze." Jā, mana negatīvā personiskā pieredze uzaugt bērnībā bez potēm lika man vakcinēt savus bērnus.

Es saprotu, no kurienes rodas antivakcinācijas kustības vecāki. Atgriežamies 90tajos gados, kad es, 19 gadus veca, nobijusies mamma, laidu pasaulē pirmo bērniņu. Es naski studeju homeopātiju, herbālismu un aromterapiju. Es ticēju eņģeļiem, maģijai, gaišreģiem, actekiem, inkiem, ēģiptiešiem. Es biju devusies nolasīt savu auru, samaksājot par to prāvu naudas summu, un ūdens mājās tika izfiltrēts no fluorīda. Es izmantoju regresijas terapiju (atmiņas par iepriekšējām dzīvēm), nevis dzēru antidepresantus, lai ārstētu savu depresiju. Es izvēlējos dienas padomu, izvelkot Taro kārtis. Es audzēju dārzeņus un pati mājās ražoju zālīšu novārījumus.

Ja jūs domājat, ka bērna imūnsistēma ir pietiekami stipra, lai cīnītos pret slimībām, pret kurām ir potes, tad imūnsistēma ir arī pietiekami stipra, lai cīnītos ar nelielu daudzumu novājināto patogēnu, kas ir vakcīnās.

Bet ne visi apkārt ir tik spēcīgi, ne visiem ir izvēle, ne visi var pretoties šīm slimībām un ne visi var tikt vakcinēti. Ja jums ir veselīgs bērns, tad viņš var tikt galā ar pošu uzlikto slogu, ja tāds pastāv, un šādā veidā potējoties var pastarpināti rūpēties par bērniem, kuri paši par sevi nevar parūpēties.

Es vēlētos lūgt antivakcinētājus ārstēt bērnus ar līdzjūtību un atbildības sajūtu par tiem, kas atrodas ap viņiem. Es gribētu lūgt viņus nemācīt savus bērnus baidīties no pasaules un cilvēkiem, kas viņiem atrodas apkārt. Un tāpāt arī mācīt mīlēt cilvēkus ar autisma vai jebkādu citu saslimšanu, kas it kā tiek saistīta ar vakcinācijas sekām.

Vēl jo vairāk- es vēlos antivakcinātājus saprast, ka apzināti pakļaut bērnu slimībām ir nežēlīgi.Pat saslimšanai bez sarežģījumiem. Es nezinu, kā ir jums, bet man pašai sāp, kad redzu, ka bērni cieš- kaut tā būtu saaukstēšanās vai ceļgala sāpes. Ja jūs nekad neesat slimojuši ar šo slimību, jūs nezināt, cik tas ir briesmīgi. Sāpes, diskomforts, nespēja elpot, ēst vai norīt, drudzis un murgi, nieze visam ķermenim, svara zaudējums, caureja, karantīna, bezmiega naktis, sviedri, asaras, asinis, pusnakts vizīties slimnīcā... Tas viss ir saistīts ar slimošanu un dažādām slimībām. 

Tie, kuri no jums ir izvairījušies no bērnu slimībām, ir patiesi laimīgi! Jūs noteikti to nevarētu izdarīt, ja apkārt nebūtu bijuši tik daudz potēto cilvēku. Ja potēto cilvēku skaits saruks, bērna imunitāte tiks atstāta neaizsargāta, jo nevakcinētie bērni un pieaugušie ir veseli uz vakcinēto rēķina. Jo vairāk cilvēku izlems par labu nepotēšanai, jo ātrāk šī kolektīvā aizsardzība saruks.  

Oriģināli Voices for Vaccines.