Istaba mazai un lielai Katrīnei

Viss sākās vēl pirms Katrīnes dzimšanas. Kā praktiska un pietiekami slinka mamma, biju paredzējusi, ka sākumā Katrīne gulēs ar mums vienā istabā. Tas bija saistīts ar to, ka mūsu guļamistaba ir pirmajā stāvā, bet pārējās dzīvojamās istabas otrajā. Es nebiju gatava visu istabu piemērot tikai mazulītes vajadzībām, tāpēc nolēmām iekārtot vietu, kur atradīsies viņas gultiņa. Tā vienu no sienām izrotāja mazi zaķu bērni – zēni un meitenes. Kad mēs ar Gustavu plēsām tapetes , viņš ar nožēlu novilka, ka viņam zaķīšu ļoti pietrūks.

Izvēlējāmies gultiņu ar atvilkni, kur arī sāka mitināties visi Katrīnes draugi. Mīkstajām mantā un lellēm bija iekārtots atsevišķs plaukts virs gultiņas. Tik ļoti gribējās mazulītei pirkt dažādas mantiņas un ar šo lietu aizrāvos ne tikai es. Vienā brīdī sapratām, ka mantu ir pārmērīgi daudz. Ar to mirkli sākām mantu maiņu. Atstājām daļu, otru nolikām uz laiku un pēc tam tās mainījām. Reizi gadā pirms dzimšanas dienas mantu kastē tika veikta revīzija, tad daļa tika atdota, daļa izmesta. Jau pavisam maziņai Katei tika mācīts, ka katru vakaru mēs mantas saliekam vietā. Mīkstās rotaļlietas un lellītes iet gulēt plauktā un tā tās ir saglabājušās kā jaunas līdz pat šai dienai. Kates leļļu plauktā ir arī lielās māsa bēbis un lelle.

Kad Katei palika trīs gadi, sākām plānot viņai atsevišķu istabiņu. Plānot ir viens, bet realitāte pavisam cita. Rezultātā pie savas pilnvērtīgas istabas Katrīne tika piecos gadus un apdzīvot uzsāka īsi pirms skolas gaitu uzsākšanas.

d nu pirmais mantu bums bija garām, mums sākās princešu laiks. Tas izpaudās gan apģērbos, gan mantās un arī istabas iekārtojumā. Katrīne pie katras izdevības meklēja iespēju sevi ietērp kādā jaunā apģērbā. Te man ļoti palīdzēja lietoto drēbju veikals RDA, kur var atrast dažādu princešu tērpus un tie nemaksā dārgi. Katrīnei bija īpaša vieta, kur bija gan pelnrušķītes, gan laumiņas tērps. Tos varēja mainīt pēc patikas un izjūtām. Mazo gultiņu nomainīja princešu gulta ar rozā baldahīnu. Un spēlēšanās vietu koncentrējām leļļu mājā.

Īpašs pasākums mums bija leļļu mazgāšana, to mēs darām jau no mazotnes reizi gadā mazgājam mīkstā rotaļlietas, lellītes, drēbītes, ķemmējam matus. Tas ir brīdis, kad rīkojām leļļu modes skates.

Kad nu istaba bija gatava un tuvojās skolas laiks ,bija skaidrs, ka jāpērk nopietnāka gulta un rakstāmgalds. Krāsas istabas interjeram nu jau izvēlējās pati saimniece. Bija skaidrs, ka šī vairs nebūs mazulītes istaba, bet mazas skolnieces ar tendenci uz pieaugšanu. Istabā tika ierīkoti plaukti mantām un vienu sienu izrotāja fototapete ar Elzu, kas tajā brīdī bija ļoti aktuāla tēma. Bet otru sienu izrotājām ar zvaigznītēm, kas tumsā spīd.  Tagad jau lielajai dāmai tāpat veicam mantu revīziju un reizi pāris mēnešos mainām zīmuļus un flomāsterus. Istabā neiztrūkst arī viņas baldahīna, kas pirms tam rotāja princešu gultiņu.

Tā kā istaba ir maziņa, plaukti ar viņai domātām grāmatām atrodas viesistabā, kur var izvēlēties to, kas patīk vislabāk, bet ar nosacījumu, ka viss jānoliek vietā.  Pret grāmatām mēs izturamies ar īpašu rūpību, tās nedrīkstēja krāsot plēst un bojāt, tapēc Katrīnei ir ne tikai lielās māsas un brāļa  grāmatas, bet arī pašas grāmatas, kuras lasīs arī mazie mani mazbērniņi, Gustavs, Ralfs un Karlīne.

Kārtības jautājums mums ir diezgan sāpīga tēma, jo papīrīši, dažādi nieciņi, lego mazās detaļas ir regulārs strīdus akmens.  Bet arī tas tagad ir sakārtots, Katrīne pati uzkopj savu istabu un es palīdzu tikai izmazgāt grīdu.  

Pēc Katrīnes pārvākšanās uz otro stāvu viņas vietu pie zaķīšu sienas ieņēma mazais Gustaviņš, bet par to pastāstīšu nākamajā rakstā.