Iepazīsim manas pilsētas rajonus: Ķemeri

Kurš gan nezin seno Jūrmalas ārstniecības rajonu Ķemerus, jā tā mēs tos Jūrmalā dēvējam par rajoniem.

Mums tie ir daudz par tiem rakstiju pirmajā vasaras gida blogā kuru var izlasīt šeit: http://www.maminuklubs.lv/mazulis/iepazistieties-mana-pilseta-jurmala-pilseta-uz-vilna-201021/

Šoreiz es, kā jau noprotat stāstīšu par Ķemeriem kas jau izsenis ir dziedniecības kūrorts.

Ķemeru pati sirds ir kādreizējā Ķemeru sanatorija.

Kurā tās ziedu laikos pieņēma dažādi ārsti. Bet tagad tā grimst, jo viņas pagrabi ir pilni ar ūdeni, diemžēl .Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma arhitektūras elementi – kolonnas, balustrādes, pilastri, dzegas. Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu. Tajā pašā gadā komfortablā viesnīca ar vairāk nekā 100 numuriem, Ludviķa IV stilā iekārtoto halli, rožu istabu, bibliogrāfiskiem retumiem bagāto bibliotēku sāka uzņemt viesus. Tās svinīgajā atklāšanā piedalījās Latvijas prezidents K. Ulmanis. „Baltais kuģis” Latvijā ir arhitektoniski unikāla celtne, tādēļ ir vērts apskatīt kaut vai fasādi, jo restaurācijas darbi viesnīcā notiek jau vairākus gadus, bet šodien tie vairs nenotiek, visi darbi ir apstājušies.

Ķemeru parka teritorijā arī atrodas bijusī Ķemeru pelduiestāde un vannu māja kura diemžēl ir nodegusi vai arī nodedzināta, šajā mājā kādreiz ārstēja cilvēkus ar duņām. Ķemeru dziednieciskos resursus – sērūdeņus un dūņas – jau kopš 19. gadsimta sāka izmantot ārstnieciskām procedūrām – vannu peldēm. 1924. gadā šim nolūkam uzcēla speciālu ēku, kas savulaik bija viena no modernākajām Eiropā. Dūņu vannu 1. klase bija izveidota ar mehānisko karsto dūņu padevi un izlietoto dūņu pārpumpēšanu atpakaļ uz purvu. Padomju varas laikā šeit izvietoja kūrortpoliklīniku. Tās pagalmā izplūst sēravots, kuru izmantoja vannu peldēm.

Tālāk var aiziet līdz sēravota paviljonam "Ķirzaciņa". Zinātāji saka, ka veselīgo sēravotu aromātu var sajaukt ar bojātu olu smaku. Ķemeros ir vairāk nekā 20 šādu avotu. Viens no tiem ir „Ķirzaciņa”, kas ieplūst Vēršupītē netālu no viesnīcas „Ķemeri”.Akmens skulptūras pakājē burbuļo bāli dzeltenais avots, kura ūdenī, rūpējoties par savu veselību, esot jānoskalo seja un rokas. Sērūdens ir dzerams, taču tā garša ir diezgan savdabīga.

Tagad vasarā ūdens līmenis Vēršupītē ir krities, tā kā droši var padzerties un noskalot seju vēsajā sēravota ūdenī. :)

Lūk video par Ķemeriem: http://www.youtube.com/watch?v=UKSXENkScuY

Tālāk ceļš ved uz Ķemeru nacionālā parka meža māju , kas atrodas gabaliņu no šiem apskates objektiem, kā nokļūt Ķemeros skatieties te: http://www.kemeri.lv/ka-noklut-kemeros/

Restorāns “Jautrais ods”, tagad “Meža māja”, ir izteikts nacionālā romantisma arhitektūras paraugs.1933. gada vasarā atvērto sporta un atpūtas kompleksu, kas vēlākos gados pārtapa par restorānu, nodēvēja par „Jautro odu”. Ēku projektējis arhitekts Fr. Skujiņš. Tās celtniecībā izmantots mūra un koku konstrukcijas apvienojums, stilizētas tautas celtniecībai raksturīgās detaļas un niedru jumts. Līdz II Pasaules karam te kūrorta viesiem tika piedāvātas izsmalcinātas maltītes un vakaros izklaide – dejas un kabarē programmas. Padomju varas laikā šeit darbojās bērnu sanatorija, bet šobrīd tā kalpo kā ĶNP administrācijas ēka.

Jā Ķemeri tā ir vieta kur gribas atgriezties, te ir kaut kas tāds , kas pievelk.

Te ir miers, klusums, te var iedomāties kā kādreiz kungi un  dāmas devās uz kūrortpoliklīniku ārstēties.

Es ikvienam iesaku aizbrauciet uz Ķemeriem.

Lūk Ķemeru mājas lapa, kur var meklēt info par  velo tūrismu, apskates objektiem, Ķemeru nacionālo parku kurā var redzēt tik daudz kā interesanta, starpcitu staigājot pa Meža mājas teritoriju variet izstaigāt dažas takas.

Iesaku ņemt līdzi pret odu līdzekļus, jo Ķemeros odi ir daudz.

Bērniem patiks skraidīt pa Ķemeru parku.

Tāds ieskats Ķemeros, tiešām brauciet uz šo vietu tev ir super.

Baiba