Dusmu uzplūdi kā zibens no skaidrām debesīm - tas nav nekas neparasts. Bērns čīkst, pīkst un galu galā - kliedz pilnā rīklē, piemēram, par to, ka viņa sulai salmiņš saliecies. Bērni vecumā no gada līdz trim īpaši bieži izrāda šādas te dusmas. Nedomā, ka tev ir mazs tirāns, šajā vecumā ar bērniem tā vienkārši notiek, ne vienmēr viņi to dara, lai manipulētu ar pieaugušajiem. Viņam tas ir veids kā izrādīt savas jūtas, arī,ja viņš par kaut ko ir uztraucies.
Konsultē psiholoģe Diāna Zande.
Kā tikt galā ar dusmu uzplūdiem
Mammīt, vēsu prātu!
Dusmu uzplūdi ir nepatīkams skats. Bērns var kliegt, spert, dusmoties, krist gar zemi, mest rotaļlietas, kauties un pat aizturēt elpu. Tādā stāvoklī bērns uz tavu kliegšanu reaģēs vēl negatīvāk. Vislabāk vienkārši sēdēt turpat pie bērna, ļaujot viņam izdusmoties. Ja iziesi no istabas, viņam būs sajūta, ka esi viņu pametusi. Emocijas, kas viņā ir dusmu uzplūdu laikā, var biedēt viņu pašu, un labāk, ja viņš zinās, ka esi blakus. Bērnu var mēģināt apskaut un samīļot, ja bērnam tas varētu patikt. Katram bērnam derēs cita pieeja un tikai laika gaidā sapratīsi, kas der tieši tavam bērnam, bet pirmais nosacījums - būt maksimāli mierīgai pašai.
Neaizmirsti - tu te esi pieaugušais!
Lai arī cik ilgi bērns dusmotos, nepadodies viņa bezjēdzīgajām prasībām un necenties ar viņu vienoties. Īpaši liels kārdinājums ir nākt bērnam pretī šādas lēkmes laikā, jo gribas ātrāk pārtraukt bērna histēriju. Neuztraucies par to, ko domās apkārtējie. Citi vecāki tevi sapratīs. Ja piekāpsies, bērns sapratīs, ka histērija ir veids, kā iegūt kaut ko, ko viņš vēlas. Bez tam, bērns jau tā ir nobijies, jo nespēj sevi kontrolēt. Tas, kas viņam vajadzīgs vismazāk, ir sajūta, ka arī tev nav kontroles pār situāciju. Ja bērns sit citiem cilvēkiem, mājdzīvniekiem, mētā rotaļlietas vai nepārtraukti kliedz, paņem viņu un aiznes uz kādu drošāku vietu, piemēram, uz viņa istabu. Paskaidro, ka tur viņš tagad atrodas, jo ir izdarījis kādam pāri, ļauj viņam saprast, ka paliksi ar viņu, kamēr viņš nomierināsies. Ja esat sabiedriskā vietā, esi gatva notikumu vietu pamest.
Apspriediet situāciju pēc histērijas
Kad bērns nomierinājies, apskauj viņu, parunā ar viņu par to, kas noticis. Pasaki viņam, ka viņš bijis uztraucies, palīdzi viņam izteikt jūtas vārdos. Pasaki, ka viņš bijis dusmīgs, jo, piemēram, ēdiens nav bijis tik garšīgs, kā viņš gribējis. Viņam jāredz, ka nosaucot jūtas vārdos, viņš panāk labāku rezultātu, nekā ar histēriju. Pasmaidi un pasaki - "Piedod, ka tevi nesapratu. Tagad tu nekliedz un es varu noskaidrot, ko tu vēlies."
Izvairies no situācijām, kas provocē bērna dusmas
Jācenšas aptuveni izprast, kādas situācijas bērnā izraisa asas reakcijas. Ja viņš dusmojas, kad ir izsalcis, ņem līdzi kaut ko uzkožamu, kad nāc viņam pakaļ uz dārziņu. Jebkurā gadījumā, bērns cīnās par savu neatkarību, tāpēc iespēju robežās viņam jāļauj izvēlēties. Nevienam nepatīk, ja viņam visu laiku saka, kas jādara. Ja jautāsi: "Vēlies burkānu vai kukurūzu?", nevis - "Ēd savu kukurūzu", bērns sajutīs, ka situāciju kontrolē pats. Seko līdzi tam, cik bieži saki viņam NĒ. Ja to saki bieži, tad, vidrīzāk, viņam un tev ir vēl vairāk iemeslu stresam. Nestrīdieties par sīkumiem.
Pavēro, vai nav redzamas stresa pazīmes
Ikdienā dusmu lēkmes ir normāla parādība bērniem vecumā no 1 līdz 3 gadiem, un tomēr, ir jāpavēro, vai nav arī kāda cita problēma, kas provocē bērna histērijas. Varbūt, ka jūsu ģimene pārdzīvo par kaut ko, vai gaidāms kāds svarīgs notikums? Varbūt esat bijusi ļoti aizņemta pēdējā laikā? Starp tevi un otro pusīti ir spriedze? Tas viss var provocēt dusmu lēkmes un histērijas bērnam. Ja bērnam ir vairāk kā 30 mēnešu, un viņš joprojām katru dienu rīko scēnas, pakonsultējies ar ārstu. Ja bērns ir jaunāks, bet emocionālie jūtu uzplaiksnījumi ir 3-4 reizes dienā, un viņš atsakās to laikā ģērbties, kārtot rotaļlietas utt., arī tad vajadzētu pakonsultēties ar speciālistu. Ārsts var apstiprināt, vai bērnam ir vai nav nopietnas problēmas ar fizisko vai psihisko veselību. Kā arī, viņš noteikti sniegs kādu padomu.
Māmiņu Klubs
