Hiršprunga slimība - kas tas ir?

Hiršprunga slimība - kas tas ir?

02. Jun 2015, 00:02 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

"Mūsu mazulim ir diagnoze - Hiršprunga slimība. Visi ārsti apgalvo, ka nepieciešama operācija. Kas tā ir par saslimšanu, un vai kādam ar to ir bijusi saskare Māmiņu Klubā? Gribas saprast, uzzināt vairāk.." - tāds palīgā sauciens atceļoja līdz mūsu redakcijai. Pēc konsultācijas vērsāmies pie pediatres Larisas Zaharovas. Dārgie vecāki, lūdzam arī jūs dalīties komentāros savā pieredzē!

Statistika

Ar šo saslimšanu slimo aptuveni 1 bērniņš no 5000. Kā stāsta pediatre Larisa Zaharova, Latvijā tādu gadījumu ir pat mazāk. Saslimšana visbiežāk ir zēniem (attiecība 5:1). Ja savlaicīgi uzsāk ārstēšanu, tad prognozes ir visai labvēlīgas.

Kas tas tāds ir?

Hiršprunga slimība ir iedzimta resnās zarnas attīstības anomālija. Šī saslimšana pārsvarā tiek mantota un tai pakārtotas ir arī citas hroniskās saslimšanas un anomālijas, kā, piemēram, Dauna sindrms, sirds un asinsvadu saslimšanas u.c.

"Pirmie un paši ātrāk pamanāmie šīs saslimšanas simptomi ir aizcietējumi, piemēram, ļoti slikti izdalās mekonijs, bērniņš slikti zīž krūti, pat, ja tajā ir daudz piena, un tādi bērniņi tomēr atšķiras"- stāsta pediatre. Tas bieži ir pamanāms jau agrīnā bērnībā, bet visspilgtāk simptomi parādās ar piebarojuma ieviešanu bērniņa uzturā. Vēl var būt tādi simptomi kā vemšana, slikta dūša, sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās, caureja.

Jebkurā gadījumā, aizcietējumi pastāvīgi progresē. To ir sarežģīti noteikt, ja bērniņš ēd tikai krūts pienu, jo šķidrā vēdera izeja var tikt cauri resnajai zarnai, pateicoties visām pārējām veselajām kuņģa daļām, bet ar piebarojuma ienākšanu mazuļa dzīvē, aizcietējumi var kļūt biežāki, ilgāki.

Dēļ kuņģa darbības traucējumiem jau pirmajos dzīves mēnešos vēderiņš palielinās mazulim, un tas maina formu, dažkārt tādus puncīšus sauc par varžu puncīšiem. Nabiņa var būt izlīdusi uz āru vai arī pat izvietota zemāk, kā normālos gadījumos.

Diagnostika un ārstēšana

Ja pediatrs pamana novirzes, tiek dots nosūtījums uz gastroenterologa apmeklējumu, kas veic dažādus izmeklējumus.

Diagnosticēt saslimšanu var dažādi, piemēram, ar rektālo izmeklējumu palīdzību, rentgenoloģiskajiem izmeklējumiem, USG, biopsiju un citos veidos, un pārsvarā tieši tiek ieteikts veikt vairākus izmeklējumus.

Ārstēt šo saslimšanu var tikai ķirurģiskā ceļā. Tikai jautājums - KAD? To izlemj tikai ārsts, jo operācija jāveic labvēlīgākajā saslimšanas stāvoklī un laikā, kad arī pats cilvēks jūtas komfortabli un samērā labi.

Pirms operācijas tiek ieteikti arī citi ārstēšanās veidi - diēta, klizmas, simptomatiskās terapijas, vitamīnu terapija, ārstnieciskā vingrošana, masāža utt. Ja bērniņš tiek ēdināts ar krūti, tad ar noteiktas diētas palīdzību mamma samērā ilgi var uzturēt bērniņam normālu stāvokli, bet tas ir risinājums tikai uz laiku, o zarnas motoriku, kas neizstumj ēdienu nevar atjaunot tā, it kā nekādu problēmu nebūtu bijis. Vienīgais, ko var darīt, ir atbrīvoties no nevajadzīgās kuņģa daļas un ļaut strādāt veselajai, kā vajag un nekādu seku pēc tam parasti nav un nemēdz būt.

Pēc ārstēšanās vairums slimnieku pilnībā atgūstas, un viņu peristaltika normalizējas, kā arī - parādās normāla vēdera izeja.

Esiet veseli!

Māmiņu Klubs

cecii cecii 02. Jun 2015, 13:19

Varu pastāstīt savu pieredzi. Tas gan īsti neatteiksies uz šo slimību, jo bērnam tā tomēr netika noteikta, kaut arī simptomi bija ļoti līdzīgi.
Bērnam pirmajos dzīves mēnešos bija reta vēdera izeja (~1x ned.), aizcietējumi, slikti zīda krūti, kritās svarā, pūtās vēders, mazais bija raudulīgs, nemierīgs. 5.mēn. vecumā aizgājām vizītē pie osteopātes, kur daktere secināja, ka bērnam ir "slinkas" zarnas. Tiešām nezinu kā medicīniski pareizi to nosaukt. Tās pašas vizītes laikā zarnas tika sakārtotas. Joprojām osteopātus daļēji uzskatu par brīnumdariem, jo t.s. ārstēšana notika dakterei pusstundu turot pirkstus uz bērna vēderiņa. Kopš tās vizītes bērns sāka kakāt katru dienu, sāka ņemties svarā, jo vairāk ēda. Vārdu sakot, vēdera problēmas tika atrisinātas.