Gustava attīstības ceļš no līšanas līdz staigāšanai

Sveiki visiem :)

Pastāstīšu par sava vecākā dēliņa Gustava attīstības ceļu no pirmās līšanas dieniņas līdz pirmajiem soļiem un staigāšanai.

Gustavs pirmo reizi sāka līst 8. mēnešu vecumā, kad dzīvojamies latgalē pie babas laukos. Spēlējās ar piramīdu, un ar rokām bija izmetajis tās daļas pa visu istabu, līdz vienā brīdī saprot, ka vēlas tām tikt pakaļ un sāk līst. (ir arī mājas video no tās dienas) Kopumā Gustavam PARTIZĀNA periods ilga 3 mēnešus, kuru laikā mēs saskarāmies, ka mūsu bērniņu salīdzina ar citiem, un izsaka savādas piezīmes, par to, ka viņa attīstība aizkavejas. Lai arī es tam nepievērsu uzmanību, jo šādas runas neņemu galvā, lai nomierinātu savu sirdsmieru - devos uz Māmiņu kluba lekciju par rapošanu, sēdēšanu un staigāšanu, ko vada Klaudija Hēla. Un sarunas ar viņu, un vieglā pieeja lika saprast, ka katrs bērniņš ir indivīds, kurš pats zin, kad ir gatavs savā attīstība doties tālāk. Pēc šīs lekcijas, ignorēju visus un tuvakajiem norādīju, ka bērnu salīdzināšana un baumošana ir sliktākā lieta, ko var izdomāt.

Bildē: Līšanas periods. (Apmeklējām Chicco info stundas t/c Rīga Plaza)

Lai arī Gustavs labāk pārvietojās lienot, rāpošanas pozu viņš bija iemācījies, taču, tiko kā bija jākustās - ātri nolaidās līšus un to darīja tik ātri kā raķete. Lai attīstītu rāpošanu uz grīdas veidojām šķēršļu joslu, izmantojot gan dīvana spilvenus, gan lielākas mantas un segas. 

Tā kā rāpus poza mums eksisteja, izmantojam to, lai apgūtu sēdēšanu. Kad Gustavs atradās rāpus pozā ierādīju viņam aptuvenās kustības kā pašam apsēsties. Un nevajadzeja ilgu laiku, kad pats to arī izdarīja (11.mēnešos). Lai būtu droši, ka nesasitas, likām apkārt spilvenus un mīkstās rotaļlietas, un kad manījām, ka nu jau sēž stabili, nodrošinājumu jau vairs nelikām.

Nepilnu menesi pec iemācīšanās sēdēt, Gustavs mājās nodemonstrēja, ka māk rāpot rāpus (11. mēnešu vecumā). Un neilgi pirms 1.dzimšanas dienas Gustavs rāpoja pēc visiem standartiem.

Un rāpošanas process deva stimulu celties kājās, kas notika ļoti ātri. Cēlās kājās un staigaja gar dīvana malu, sekciju. Un sāka mācīties ielīst dīvānā. Pamazām to arī apguva, kas papildus lika arī apgūt pareizu nokāpšanu no tā. Šajā laikā arī bija neirologa vizīte, kas mums iedeva valsts doto iespēju apmeklēt fizioterapeitu, ko arī izmantojām, lai nostiprinātu esošās prasmes, un stiprinātu kājiņas patstāvīgai staigāšanai.

Vienu vakaru ar vīru piefiksējām Gustava pirmos patstāvīgos 3 solīšus, kurus spera aizejot no sekcijas līdz dīvānam. Staiguļus neizmantojām, jo uzskatījām, ka bērnam pašam ir jāiet. Un tad nu nepilnus 2 mēnešus pēc pirmajiem patstāvīgajiem soļiem Gustavs sāka staigāt pats - Gustavam bija 1 gads un 3 mēneši (rudens). 

Jau pavasarī Gustavs tika pie sava pirmā DipDapa (1 gads 8 mēneši), un sāka apgūt līdzsvara turēšanu un braukšanu (darbošanos ar kajiņām). Apguva tik prasmīgi, ka mamma ar tēti nespēja tikt pakaļ. 

Nu jau Gustavs aktīvi piedalās velo sacensībās, sākām kad bija 2 gadi 8 mēneši un nosvinot savu 3.dzimšanas dienu tika pie īstā divriteņa. Kuru kopš vasaras esam apguvuši izmantojot papildritenīšus...un šobrīd baudot atvasaras siltos vakarus - mācas braukt bez papildritenīšiem, kas izdodas ļoti labi, pietika vien 10 metrus pieturēt, lai Gustavs brauktu patstāvīgi, šos pamatus šķiet ielika DipDaps, kas nostiprināja jau pamatos līdzsvara izjūtu. 

Bildē: velo sacensībās ar DipDapu

Bildē: sacensībās jau ar velosipēdu

Nu priekšā mani sagaida iepazīšanās ar otra dēliņa Markusa attīstības ceļu. Cik raits un krāsains tas būs - to vēl nezinam, bet uz to varēsim atskatīties nākošā gada rudenī.

Dosim saviem bērniem patstāvīgu iespēju visu iemācīties pašiem, bez papildus stimuliem, jo viņi paši zin, kad ir vispiemērotākais laiks.

Lai visiem krāsains un skaists rudens.

Jolanta =)