29.05 10:00-14:20
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Līdz brīdim, kad bērniņš sācis rāpot, visbiežāk vārdiņu "nē", vai "nedrīkst" neizmantojam, bet tiklīdz mazuļi kļūst kustīgāki, viņi sāk darīt to, kas mūs ne pārāk apmierina.
Kā radīt mazajam rāpotājam piemērotu vidi, pastāstīs fizioterapeite Zane Paiča.
Brīdī, kad mazuli sāk rāpot, pasaule mājās pārvēršas gan par vārdiņu "jā", gan par vārdiņu "nē". To nedrīkst, tur nedrīkst, mammas kurpes, ratiņu riteņi, elektrības vadi - šo sarakstu mēs varētu papildināt..
Bet kā bērniņam attīstīties, ja mēs viņam tik daudz ko aizliedzam izpētīt? Mums patiktu dzīvot vidē, kur mums viss ir aizliegts? Un viss ir pavisam vienkārši - jārada vide, kurā mēs varam teikt tikai "jā". Telpai jābūt lielai, bet tās saimniekam jābūt bērnam.
Mēs, māmiņas bieži vien salīdzinām savus bērnus ar citiem un rodas jautājums - vai bērns dara visu pareizi.
Fizioterapeite Zane Paiča uzsver, ka katrs attīstības modelis ir pieņemams, jo bērni apgūst rāpošanas iemaņas līdz gada vecumam, bet dažkārt pat vēlāk.
Radi plašumu
Vislabāk, ja rotaļu vieta bērniņam ir uz grīdas, pie tam varam tur radīt šķēršļu joslu, lai nodrošinātu bērna vajadzības pēc kustībām un apkārtnes pētīšanas.
Šķēršļi - parasti priekšmeti
Kā šķēršļus varam izmantot parastus priekšmetus - kastes, trauciņus, spilvenus, protams, jāpaseko līdzi tam, lai to augstums būtu piemērots bērnam.
"Izvēloties piemērota izmēra šķēršļus, mammai un tētim jāparūpējas, lai bērniņš pats varētu šķērslim uzrāpties un norāpties no tā"- iesaka fizioterapeite.
Droša vide
Nevajag uztraukties, ja bērniņš kādreiz ne tā sagriežas vai krīt, vajag sekot līdzi tam, lai tas būtu droši, jo arī tā ir dabīgai attīstībai nepieciešama pieredze.
Lai iepazīšanās ar vidi būtu droša, jāseko līdzi tam, lai šķēršļu josla nebūtu slidena un būtu stabila.
Speciālisti uzskata, ka rāpošana ir viens no bērna attīstības pamatiem, jo caur rāpošanu bērns iepazīst telpu, viņš uzzina, kas ir virs, zem, aiz, iekš.
Bērns pats pārvar šķēršļus
Ir mammas, kas stimulē bērnu rāpot ar dažādām palīgierīcēm vai palīglīdzekļiem, piemēram, ar rotaļlietām, bet svarīgi, lai bērns izvēlētos savu ceļu pats, bez dažādiem stimuliem.
Mūsu radītā šķēršļu josla drīkst būt apklāta ar segu vai mīkstu dvieli, lai bērns nepievērstu uzmanību detaļām, bet gan lietotu to noteiktiem mērķiem - rāpošanai. Šai šķēršļu jeb attīstības joslai nav jābūt kā stabilam mājas elementam, to var mainīt teju katru dienu, variējot ar šķēršļu garumu un augstumu.
Piemēram, ja bērniņš rāpo 4-5 solīšus uz visām četrām, bet pārējā laikā pārvietojas kā partizāns, tad šķēršļu joslai jābūt īsākai.
Visiem bērniem IR jārāpo
Bērni, kas nav rāpojuši, saskaras ar līdzsvara problēmām - viņiem ir sarežģītāk iemācīties braukt ar velosipēdu, viņi ir neveiklāki, viss krīt ārā no rokām, viņi bieži aizķeras vai paklūp. Izrādās, pat rakstības iemaņas atkarīgas no rāpošanas iemaņām.
Un rāpošana pāri mūsu kājām, kad sēžam uz grīdas ir lielisks veids, kā mazulim praktizēties rāpošanā.
Lai šķēršļu joslai būtu jēga, bērniņam pašam tā jāapgūst un jāizpēta, bet mēs varam vien būt blakus un priecāties par to. Tikpat svarīgi ir pieņemt to, ka bērniņš kaut ko negrib, jo bērnam var būt dienas, kad viņam nav noskaņojuma, tāpat kā pieagušajiem.
Lai bērns varētu mierīgi ļauties rāpošanai, jāizvēlas apģērbs, kas viņam nespiež un neslīd, nostājoties uz ceļgaliem. Atceries arī par to, ka jāizvēlas attiecīga izmēra autiņbiksītes, kuras būtu ērti nomainīt aktīvam rāpotājam.
Katra diena nes jaunu pieredzi ikvienam mazajam rāpotājam, tāpēc būsim blakus un atbalstīsim viņu šādos brīžos, lai mums izaugtu patstāvīgs un veselīgs bērniņš, kas nebaidās iepazīt pasauli.
Māmiņu Klubs
