Māmiņu Kluba projekta ietvaros, seko arī tu Elli un Itana attīstībai! Sīkāk par projektu vari izlasīt ŠEIT>>.

ITANS (1 gads un 1 mēnesis)

Itans tagad aizvien biežāk ir zem brāļa "vērtīgās lupas". Alans cenšas iedarboties uz brāli visādā ziņā - te kādu uzdevumu viņam izdomā, te kaut ko attīstošu, te māca dzīves gudrības, vai arī vienkārši abi dzenā viens otru pa dzīvokli. "Itan, noķer!! Viss, un tagad bēdz!", un tā pusi dienas :)

Bet Itans tikai priecīgs. Saskatījies no brāļa un pieprasa podiņu. Apmierināts ņemas ap to, pat uzsēžas, bet uz aptuveni 2 sekundēm, pēc tam ceļas, skatās podiņā (tur, protams, tukšums) un pēc tam atkal sēžas uz 2 sekundēm.

Alans jau pēc 3-4 sēdēšanas reizēm ņem podiņu un dodas "to mazgāt", jo abi spēlē "mātes un meitas". :)

ELLI (1 gads un 1 mēnesis)

Lūk, cik lielas un nopietnas jau esam! :) Kamēr gaidām māsu no dejām, apstaigājam visus koridorus un kāpnes!

Bet vispār, šodien man nav nekāda rozā mākonīšu noskaņojuma.. Meitenes, esmu reāli nogurusi! Nogurusi no tā, ka mazā visu laiku karājas kaklā, kategoriski atsakās ar kaut ko darboties pati, un pati nesēž ne mirkli. Esmu nogurusi no tā, ka Ķirsītis VISU LAIKU lien uz trepēm, un nevaru neko padarīt pat virtuvē. Esmu nogurusi pavadīt viņu augšā-lejā-augšā-lejā tūkstošiem reižeu. Mums ir vajadzīgs noteikti otrs norobežojums lejā. Nav nevienam pieejama tāda lieta uz pāris mēnešiem?

Esmu nogurusi ēšanas laikā visu laiku ķerstīt Elli rociņas, kas lien šķīvī un izsvaida visu savā ceļā.

Esmu nogurusi naktī celties ik pēc stundas, vai labākajā gadījumā, ik pēc divām! Ja agrāk, kad es pilnībā padevos, vīrs varēja mani nomainīt un nolikt mazo gulēt, tad tagad to nevar izdarīt NEVIENS - tikai mammas krūts var nomierināt viņu pirms miega.

Esmu tik nogurusi, ka apslimu pat.. vai arī esmu nogurusi, jo apslimusi?

Nogurusi esmu no domas, ka esmu nevis mamma, bet kaut kāda nepareizā mamma, kas no sava bērna nogurusi - no tāda zelta gabaliņa un brīnišķīga bērniņa!

Jā, es viņu ļoti mīlu, līdz asarām mīlu! Un saprotu, ka šis ir tāds periods tagad, un tas kaut kad beigsies un sāksies jauns.. Bet pagaidām, ir spēku izsīkums..

Iedomājaties, un tas ar visu to, ka mamma tagad dzīvo pie mums un ļoti palīdz man! Un, ja tas tā nebūtu? Tad es vienkārši padotos, ieskrietu ar galvu sienā, grauztu nagus un klusām šūpotos no vienas puses uz otru :) Vai arī izsalkusi skrietu ar bērnu pa kāpnēm turpu-šurpu, un pēc tam gaidītu vīru, vakarā metoties pieēsties un sēdēt nosacītā klusumā, muļķīgi smaidot! :)

Klau, es viena tāda neadekvāta?