Māmiņu Kluba projekta ietvaros, seko arī tu Elli un Itana attīstībai! Sīkāk par projektu vari izlasīt ŠEIT>>.

ITANS (1 gads)

Cik brīnišķīgs izdevies novembris! Bērni šodien pamodināja mani ar saucienu: "Maaaaaaaam, sniegs! Daudz sniega!!!!! Ejam rakt!!!!!"

Alans bija tas, kurš atvēra aizkaru :) Itans taču ar neizpratni skatījās logā un izrādīja savu apbrīnu tikai ar "ooooo"...

Tālāk jau viss noritēja paātrinātajā režīmā - ātri pabrokastot, ātri iemest mazgāties veļu, ātri uzlikt vārīties buljonu zupai, ātri visus apģērbt, jo uz priekšu taču dzen nenoslēpjamā bērnu sajūsma. Tiesa, apģērbt visus pastaigai arī nemaz nav tik ātrs darbiņš, lai gan bērni jau centās palīdzēt katrs, kā vien prata - Alans uzstiepa pats zeķubikses, bet Itans atvilka kombinezonu un apgūlās tam virsū :)

Ap deviņiem ar astīti bijām jau sētā. Bērni rakņājās pa rotaļu laukumu, smilšu kasti, pēc tam vārtījās sniegā, un pēc tam centāmies uzvelt sniegavīru..

Cik gan forši ir tā priecāties par sīkumiem! Šķita, ka vienkārši piektdiena, vienkārši sasnidzis sniegs, bet garastāvoklis ir uzlabojies!!!

Un lai arī pastaigājāmies laika ziņā mazāk par laiku, ko veltījām apģērbšanās brīdim (un Itanam ir ari nelielas iesnas, negribējās ilgi viņu saldēt), tas bija tā vērts! :)

Bet tagad, pēc diendusas cepsim cepumiņus.. un gaisā jau virmo Ziemassvētku notis..

ELLI (1 gads)

Visi pastaigājas, ļaujas jautrībai sniegā... bet mēs mājās tupam - slimojam. Un sniegs mums ir šāds!

Viena no pēdējām lietām, ar ko mazā aizraujas - pārvērst salvetes vai tualetes papīru pārsliņās! :) Vecmāmiņai gandrīz sirds apstājās no tādas izšķērdības, bet man nav žēl, dodu, lai bērns attīsta smadzenes.

Un vispār ar šo slimošanu mums ir viena kārtīga katastrofa ar diendusu! Elli pieradusi no dzimšanas gulēt visas savas diendusas ārā. Ērti: silti saģērb, liec ratos, pāris reizes pašūpini, un bērns guļ, elpo svaigu gaisu... Bet te paaugstināta ķermeņa temperatūra, tātad - ārā nekādas iešanas... Un kā tik es nemēģināju viņu šodien nolikt gulēt!? Sākumā viņa aizmiga pie krūts, es naivi cerēju pārlikt gultiņā (naktī jau tieši tā veiksmīgi arī notiek), bet viņa uzreiz pamodās un aizrāpoja, es atkal lieku pie krūts, jau guļošu mēģinu nolikt vienkārši sev blakus - rezultāts tāds pats... Pēc tam sāku šūpināt, rokas jau nogura, bet miegs - pārsists... Vispār, vairāk kā stundu mocījāmies bez rezultāta! Tās bija kaut kādas šausmas! Ko lai dara?!

Domāju, nākošajā reizē būs viņa jātur rokās visu diendusu un pacietīgi jāgaida, kad viņa būs vesela, lai varētu gulēt ārā! Un atkal jāradina nost no krūts pa dienu, jo Elli dienas laikā tas pavisam jau nav vajadzīgs..

PROJEKTU ATBALSTA:

Autiņbiksītes - biksītes Huggies® Pants

mazajiem rāpotājiem un staigātājiem