Bērni aug un katru dienu gatavo vecākiem jaunus pārsteigumus! Dažkārt patīkamus, dažkārt... Visbiežāk tomēr patīkamus! :)

Tā, piemēram, puikas ir sākuši ļoti jautri kopā rotaļāties. Itans visādā ziņā tiecas pēc vecākā brālīša. Protams, dažkārt nākas dzirdēt: "Maaaam, glāb! Itans te..". Tad paskaidroju arī Itanam, ka jārotaļājas ir draudzīgi, kopā, ka pa dzelzceļu jābrauc ar vagoniņu, nevis tas jāizposta, stāstu arī Alanam, ka brālītis ir mazs, un visu vēl neprot, bet ļoti vēlas iemācīties.

Un cik gan ātri viņi mājās rada haosu! Piemēram - 10 minūtes parastas ikdienas:

Es mazgāju traukus virtuvē, abi bērni rotaļājas viesistabā. Itans te rāpo pie manis uz virtuvi, te aizrāpo pie brāļa. Alans uz pāris minūtēm pazūd no redzesloka, dzirdu aizdomīgu troksni.. Atnāku uz vannas istabu - Alans iestūķējis izlietnē trauku un tecina tajā ūdeni, lai "peldinātu zivtiņu"! Es cenšos pierunāt viņu darboties ar rotaļām bez ūdens, un kad es pabeigšu uzkopšanas darbus, tad arī varam kopā visi rotaļāties ar zivtiņu un ūdens trauku. Bet nē, trīsgadniekam vajag uzreiz, visas vecāku atrunas un secinājumi - veltīgi.. Ietecinu 2cm līmeni ūdens vairāk skatam, un saprotu, ka jau pāris minūtes nav redzams/dzirdams arī Itans.

Skrienu uz virtuvi... Aāaaa! Itans izgāzis visu atkritumu tvertnes saturu, izvazājis pa visu virtuvi, un sēž apmierināts un visu pēta! Velku viņu prom, savācu atkritumus, aizstumju priekšā skapītim krēslu, lai pie atkritumiem nevar tikt (mums ļoti vajag visādus drošības slēdzīšus skapjiem, bet dzīvē nekad nepadomātu, ka tādus vajadzēs, jo ar Alanu tos nevajadzēja) un pēkšņi dzirdu aizdomīgus trokšņus, kas nāk no vannas istabas..

Izrādās, Alans ir beidzis "mazgāt zivi" un ir nolēmis pats visu uzkopt, izlejot ūdeni, nevis izlietnē, kā gribētos, bet gan uz grīdas!! Ieelpa, izelpa, skaitu pie sevis līdz 10.. Viņš jau gribēja kā labāk.. Un tā nu kopā pēc tam uzkopjam vannas istabu..

Kā jūs tiekat galā, stiprās mammas?