Diendusu guļ bez autiņbiksītēm

     Raienam janvārī būs pusotrs gadiņš. Pastāstīšu par vienu no pēdējā laikā ievērojamākajiem (manā uztverē) Raiena sasniegumiem, proti, nepilnas divas nedēļas atpakaļ dēliņš pats nolēma, ka vēlas gulēt bez autiņbiksītēm. Kā es to sapratu? Viņš vienkārši pirms gulētiešanas cītīgi centās tās novilkt. Pirmajā reizē, kad viņš to darīja, pajautāju, vai viņš vēlas novilkt "Daku" (tā mēs saucam autiņbiksītes, jo uz tām virsū ir Donalda Daka attēls)? Viņš atbildēja īsi un skaidri: "Jā!". Paskaidroju, ka viņš ies tagad gulēt, ja viņš būs piečurājis gultu, tad nākamajā reizē gan gulēs ar "Daku". Dēliņš nogulēja nepilnas trīs stundas, un, zināt ko?!- viss bija sauss!!! 

     Nākamajā dienā - tas pats: tā pati vilkšana nost, gulēšana bez autiņbiksītēm un sausa gulta!
     Jā, pēc pamošanās vienmēr seko čurāšana. Cenšos dēliņam saprotami paskaidrot, ka viņam ir jāiet pasēdēt uz podiņa, bet šis process vēl nav "iegājies" - reizēm laicīgi uzvelku autiņbiksītes, reizēm sanāk "šmuce" uz grīdas, bet reizēm paspēju palikt apakšā no podiņa mazo trauciņu, kurā dēliņš, esot laimīgs par dzirdamo skaņu, iečurā un tad, izrādot lielos priekus, iet liet ārā (lielajā podā) savu "bagātību".
     Tagad katru diendusu viņš iet gulēt bez autiņbiksītēm, bet pamazām sāk "iepazīties" ar parastajām biksītēm, jo tikai nesen tās iegādājāmies.
     Naktīs gan vēl vismaz divas reizes pačurā autiņbiksītēs, tāpēc tās pirms gulētiešanas vēl tiek uzvilktas.
     Jau esam "iepazīstinājuši" Raienu ar podiņu, kuru viņš lieliski prot izjaukt un salikt (sastāv no 3 daļām), bet pacietība nosēdēt "nokārtošanās laikā" gan īsti vēl nav, bet visam savs laiks - bez steigas un ar sapratni!

     Mūsu izvēlētais podiņš gan ir muzikālais, bet šo funkciju neizmantojam, vairāk izvēle krita par labu šim podiņam, jo tas ir stabils, ērti lietojams un kopjams.