Denīzes dzīvē jauns periods - MANS un ES pati!

Jau kādu laiku biju pamanījusi ,ka Denīzei sācies periods,ka visu grib darīt pati. Zeķes velk pati, zābakus pati, kures pati. To arī ļaujam darīt. Lai nu vēlme darīt pašai nepāriet. Un jāsaka ,ka tam ir arī panākumi. Denīze jau labi prot uzvilkt sev zeķubikes, man tikai nedaudz pēdiņa jāpiekārto.Arī zābakus un kurpes viņa māk sev uzvilkt. Mācās arī maiciņas un bodijus dabūt pāri galvai.Tas gan ne visai labi iet,bet nu cenšās.

Bet jaunvārds mūsu mājās ir MANS. To pamanījām vien pirms pāris dienām,kad ciemos bija Denīzes krustmāte. Viņa cītīgi centās spēlēties ar Denīzi,bet visas mantas ko viņa paņēma un rādīja ,lai abas varētu spēlēties ,tika atņemtas. Denīze dusmīgi izrāva no rokām un gāja prom. Tā nu mazais mantrausis bija apkrāvies ar mantām,rokās vairs vietas nebija,bet tik un tā neļāva krustmātei neko ņemt. Un ik pa laikam izskanēja vārds-MANS. 

Arī kad Adrians grib kaut ko ,tad viņa paķer, skrien prom un saka ,ka tas ir viņas. Uz ko Adrians protams nav diez ko iejūtīgs,jo pārsvarā tās ir viņa mantas, un tad mājās sākas karš.

Vai arī jūs esat novērojuši šādu MANS periodu,kad nevienam negrib dot savas mantas? Es kaut kā neatceros ,ka Adrians tik izteikti tā būtu darījis!