Šis būs stāsts par kvalitātes un cenas attiecību. Un tieši attiecību nevis cenu kā tādu!
Nedēļas nogalē mēs ar vīru devāmies īsā sirojumā pa veikaliem, un, atbilstoši sezonai, pastiprinātu uzmanību pievērsām ziemas jakām / kombinezoniem.
Atkāpei: mēs neesam nedz lepnu zīmolu cienītāji, nedz kapeiku skaitītāji. Mēs novērtējam kvalitāti, un tad nav svarīgi, kāds vārds ir rakstīts uz birkas, bet gan sastāvs, vīles, aizdares utt. (kaut kādas robežas mums, protams, ir). Mūsu skapī var atrast visādus brīnumus. :)
Tā nu staigājām pa Spici, līdz pilnīgi apstulbām… Kvalitatīvus, dabīgus pildījumus bērnu ziemas virsdrēbēm jāmeklē ar uguni, savukārt lielākai daļai tā saucamo brendu sastāvā ir tikai poliesters. Vai tiešām tas ir tikpat labs kā dūnas? Toties cenas šiem poliestera piepildītajiem izstrādājumiem ir tādas pašas un pat vēl augstākas nekā manai dūnu ziemas jakai! No vīles izmukušus diegus var atrast gan dārgajā, gan lētajā galā. Nē, nedomājiet sliktu, es saprotu, ka par Vārdu ir jāmaksā, bet vai tad šim Vārdam nebija jānozīmē arī kvalitāti, siltumu, ērtību? Smuki sašūtu sintētiku es varu atrast jebkurā bodītē…
Tām, kas metīsies aizstāvēt zīmolus, vēlos piebilst, ka es nekritizēju, tikai izpaužu sašutumu par to, ko vakar redzēju, un nesaprotu, ar ko poliesters ir tik labs. Kā jau minēju, esmu gatava maksāt par kvalitāti, nevis par logo uz birkas… Būsim pozitīvas! :)
Druxis
cecii