Brauksim ar prātu!

Šorīt, braucot uz darbu ar sabiedrisko transportu, autobuss krustojumā apstājās pie sarkanās gaismas. Blakus mums – kāds džips ar tēti pie stūres un mazu meitenīti, apmēram 1.-2.klases skolnieci blakus priekšējā sēdeklī. Iespējams, situācija liktos pavisam normāla un ikdienišķa, ja ne vien fakts, ka meitenīte nebija piesprādzēta. Nekaunīgi pētīju, pētīju, bet tā arī drošības siksnu meitenītei nepamanīju.

Visu dienu nebeidzu domāt par šo situāciju, jo drošībai taču vajadzētu būt pirmajā vietā! Varbūt tēvs domā, ka džips un viņa braukšanas prasmes garantē drošību uz ceļa, bet šāds pieņēmums ir tik slidens, jo pietiek vien ar kādu pārgalvi, kurš pēkšņi šķērso ceļu, ar vienu sekundi, lai notiktu nelaime.

Ceru, ka ģimenīte no rīta savu galamērķi sasniedza veiksmīgi un šis bija vien viens izņēmums (drošības ziņā gan nevajadzētu būt izņēmumiem), taču tik ļoti gribētos, lai vecāki būtu prātīgāki un lieki neriskētu ar savas atvases dzīvību.