Bērns nevēlas ēst: vai spiest viņam izēst tukšu šķīvi?

Uzsākot piebarojumu, bet jo īpaši  pēc bērna 1 gada vecuma, vecāki sastopas ar izaicinājumu, kad bērns kļūst kaprīzs un izvēlīgs. Vai bērnam spiest izēst tukšu šķīvi? Ko darīt, ja bērns ir izvēlīgs? Kā padarīt maltītes vieglākas? Konsultē uztura speciāliste un Māmiņu Kluba Vecāku skolas eksperte Inese Siksna.

Cik daudz bērnam vajadzētu apēst?

Tas, cik daudz bērnam būtu jāapēd, atkarīgs no katra bērna individuāli. Neuztraucies, ja šķiet, ka kādā maltītē viņš apēd mazāk nekā nepieciešams. Ja bērns ir enerģisks, aug un pieņemas svarā, visticamāk,ka ar viņa veselību viss ir kārtībā un viņš ir vesels. Ja Tev ir šaubas, noteikti vērsies pie ārsta un parunā, vai mazulis ir veselīgs vai viņš vienkārši ir izvēlīgs ēdājs.

Kā iesaka uztura speciāliste Inese Siksna, vecākiem jāspēj izvērtēt vairākas lietas un uzdot sev šādus jautājumus:

-          Vai uzliktā porcija bērnam ir adekvātā lielumā?

-          Varbūt bērns vienkārši nespēj izēst pieaugušā devu?

-          Vai bērns nav sanašķojies pirms maltītes un tāpēc negrib ēst, jo īstenībā enerģiju jau ir uzņēmis iepriekš un viņa ķermenis sūta signālu, ka vairāk nav nepieciešams?

-          Vai bērna uzmanību nenovērš kādas plānotas aktivitātes, multfilma, jauna spēļu manta vai spēļu biedrs, kas jau ir paēdis?

-          Vai bērns jūtas vesels un nav piekusis/pārguris?

Vecākiem būtu jāprot adekvāti novērtēt bērna porciju, un tai sākotnēji nevajadzētu būt lielākai kā pilnas abas bērna saujas. Ja bērns vēlas papildporciju, tad, protams, to var piedāvāt, tomēr labāk uzlikt mazāku porciju, nekā pārāk pilnu šķīvi un tad ar bērnu diskutēt par visas porcijas izēšanu.

Ko darīt, ja mazulis ir izvēlīgs ēdājs?

Daudzi bērni ir izvēlīgi attiecībā uz ēdienu un tas ir pavisam normāli. „Var būt gadījumi, kad mazulis vēlas ēst kādu brīdi tikai konkrēto ēdienu un pēc kāda laika vispār to neēst,” stāsta uztura speciāliste. „Piedāvā bērnam dažādus ēdienus un ļauj viņam izvēlēties,ko ēst. Protams, Tu vari vēlēties pasniegt mazulim ēdienu, kas viņam garšo, tomēr iesakāms pasniegt jaunus ēdienus, lai pamēģinātu jaunas garšas. Tomēr ir viens noteikums- nespied viņam tos ēst vai pagaršot. Iespējams, Tev nāksies piedāvāt jauno produktu vairākas reizes līdz bērns piekritīs to pagaršot.”

Lielisks veids, kā pierunāt mazuli pamēģināt kādu jaunu garšu, ir rādīt labu piemēru- ja bērns redzēs, ka Tu ēd daudz un dažādus veselīgus produktus, arī bērns visticamāk vēlēsies tos pagaršot.

Kā pārliecināties, ka bērns ēd pietiekami daudz?

Piedāvā bērnam ēdienu, kas ir garšīgs un izskatās labi,jo mēs taču zinām, ka „ēdam ar acīm”. Kā zināt, cik daudz piedāvāt? Atbilde ir vienkārša- tik,cik bērns pats vēlas. Ja bērns ir šķietami paēdis un viņš atsakās ēst, noteikti nevajadzētu spiest viņu izēst tukšu šķīvi.

„Noteikti nevajadzētu mēģināt piekukuļot bērnu, piesolot kā balvu, piemēram, desertu,” atgādina Inese Siksna. „Ja bērns nevēlas ēst, akceptē šo atteikumu. Pat tad, ja Tev ir bažas, vai bērns ir paēdis, neizrādi, ka esi bēdīga, ka bērns ir atteicies ēst. Tavs bērns meklē uzmanību un šādā veidā viņš var to piesaistīt un, ja bērns redzēs, ka tas strādā, arī turpmāk Tevi izmantos.”

Un kā ar uzkodām?

Bērnam ikdienā vajadzētu būt 3 lielām maltītēm un 2 uzkodu reizēm. Bērni parasti nepaēd ēdienreizēs pietiekami daudz, lai saglabātos sāta izjūta līdz nākamajai ēdienreizei, tāpēc vari starp ēdienreizēm piedāvāt mazas, veselīgas uzkodas, piemēram, ābola šķēlītes, pilngraudu cepumu, burkānu, maztauku sieru.

Mēģini izvairīties no uzkodām neilgi pirms ēdienreizes- ja maltīte plānota pēc stundas, labāk atsaksies no uzkodām. Piemēram, pusstundu pirms pusdienām apēsts banāns, radīs bērnam sajūtu, ka viņš ir paēdis. Bet tad, kad vecāki jau traukus būs novākuši - bērnam atkal uzradīsies apetīte, kas būs tikai normāli, jo no apēstā banāna iegūtā enerģija būs iztērējusies. Tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem ar produktiem, ko piedāvājam bērnam pirms maltītēm, vai arī rūpīgāk pievērst uzmanību maltīšu laiku plānošanai.

Ja šajā situācijā vecāki bērnu spiež ēst, lai arī viņam vairs negribas, tādējādi tiek veicināta sāta sajūtas  nomākšana un bērns mācās ēst, arī tad, kad it kā jūtas paēdis. Un diemžēl šīs lietas var ietekmēt arī bērna sāta sajūtu tālākajā dzīvē.

Ja bērns pie galda ies izsalcis, visticamāk, ka viņš apēdīs vairāk galvenajā maltītē.  

„Ja bērns izlaiž vienu maltītes reizi, vari piedāvāt veselīgu uzkodu pāris stundas vēlāk. Ja bērns atsakās no uzkodas, piedāvā atkal pamatēdienu nākamajā ēdienreizē. Visticamāk, ka bērns šajā reizē izēdīs tukšu šķīvi ar gardu muti,” iesaka uztura speciāliste.

Ēdienreizes – kā cīņa?

Izmēģini tālākos ieteikumus,lai ikdienas maltītes izbaudītu kopā ar mazuli!

Brīdini bērnu par gaidāmo ēdienreizi. 10 līdz 15 minūtes pirms ēdienreizes, pasaki bērnam, ka pavisam drīz būs jāēd. Bērns var būt noguris vai pārāk uzbudināts pēc aktivitātēm un var negribēt ēst. Ļaujot bērnam, uzzināt, ka pavisam drīz būs ēdienreize, viņam būs laiks nomierināties.

Svarīgs ir režīms. Bērni jūtas daudz drošāk, ja viņiem ir režīms un ikdiena ir paredzama, tāpēc nosaki, cikos būs ēdienreizes un kā tās notiks- Tu nošausi divus zaķus ar vienu šāvienu- bērns visticamāk ēdīs daudz labāk un jūsu ģimenei būs jauna tradīcija- ēst visiem kopā.

Ēdienreizes – tikai ēšanai. Nepārvērt ēdienreizes par rotaļāšanās laiku. Tāpat ēšanas laikā nevajadzētu nodarboties ar tādām aktivitātēm kā grāmatu lasīšana vai TV skatīšanās. Paskaidro bērnam, cik labi ir paēst kopā un palūdz, lai viņš pasēž pie galda, kamēr visi ir paēduši. Ja ģimene regulāri ēd kopā un tā ir tradīcija, ka no galda ceļas tikai tad, kad visi ir paēduši, tad bērns šādu kārtību diezgan viegli pieņem. Bet ja viņam reizēm atļauj doties prom no galda ātrāk, tad, protams, šīs situācijas tiks izmantotas un iespējams, reizēm arī nepietiekami paēsts.

Ēdienreizes kā patīkams notikums. Ja ēdienreizes bērnam saistīsies ar patīkamām emocijām, ir lielāka iespējamība, ka bērns vēlēsies biežāk ēst kopā ar visu ģimeni pie viena galda. Mēģini ēdienreižu laikā izvairīties no attiecību skaidrošanas.

Īpašs ēšanas režīms slimības gadījumā. Ja bērns jūtas saguris vai saslimis, tad noteikti ar varu piespiest ēst nevajadzētu, bet piedāvāt kaut ko enerģētisku, bet viegli sagremojamu, ko bērns tomēr varētu uzņemt - piemēram, kādu piena-ogu kokteili, kādu augli vai ko citu, ko bērns labprāt ēstu.

Bērna piespiešana  ēst var radīt nepatiku pret konkrētiem pārtikas produktiem! Kurš no vecākiem gan neatceras savā laikā bērnudārzā ēstās putras, kuras nav garšojušas vai apēstas, jo tās bijušas pārvārītas, piedegušas, bērns bijis paēdis vai vienkārši slikti juties? Un tas viss tikai tāpēc, ka bijis jāēd obligāti!

Vecāki savus bērnus pazīst vislabāk, tāpēc arī viņi vislabāk sapratīs, kurās situācijās bērnu pierunāt ēst un  kurās ļaut bērnam porciju nepabeigt.