Bērni vēro un kopē savējos

"Ladien, padies, visalabu, ūdzu" tik skaisti šie vārdi skan ne tikai mūsu vidū, bet īpašu nozīmi un skanību tiem piešķir mūsu bērni. Mūsu jaunākajai Emīlijai vēl nav pat 2 gadiņi, bet šie vārdi ir viņas vārdu krājumā. 

Vakar bijām Pasu daļā, lai sataisītu mūsu Emītim pasi, vienmēr kaut kā aizmirstas, tad nav laika. Tā nu saņēmāmies un braucām izdarīt šo darbiņu. Cilvēku, kā vienmēr daudz un ziniet, visas tantes un onkuļus, kurus mēs tur sastapām, Emis sveicināja. Sākumā nevarēju saprast:"Ladien" un "Atā, atā", bet tad sapratu. Bērns ar tādu smaidu pret katru un ar tādu pieklājību, no visas sirds. 

Tad meitiņa ir dzirdējusi, ka ļoti bieži ikdienā izmantoju vārdus "Visu labu", arī viņa atvadoties ļoti bieži saka "Labu, labu", tik mīļi... No agra rīta rosījos virtuvē un mazās kājiņas atskrēja pie manis un saka:" Ūdzu, ņami", tad sataisīju pienu, ar pārslām, tādam brokastu sākuma, es viņai saku:"Turi bļodiņu, bērsim ņammi iekšā," viņa man "Padies, gaudu liekam", aiznesa uz galda, uzlika pati, skaisti apsēdās un paēda. Tik mīļi, ka ir ikdienā šie skaistie, mīļie vārdi un mirkļi, kuri mūs sasilda un liek būt mīļākiem vienam pret otru.

Esmu ievērojusi ne tikai es, bet arī arī lielie bērni, ka Emīlija ikdienā ļoti daudz vārdiem lieto mīlināmās formas, lielais brālis pat izteicās:"Mammu, kurš no bērniem Tevi vēl tik daudz un mīļi ir saucis, lielie bērni reti kad saka mammīte, dūdīte, onkiņa, bālīte, māšina, odzinas, kāpulisi, kaķīsi, tusīsi, ņammīte, mūtīte, maizīte, galina, bukānins, guķītis, tomatins, matini, pikstini, locinas..." Ir bērni, kuri šajā vecuma runā ļoti maz, vai nemaz, mums visi trīs ir ļoti lielas pļāpas, visi ļoti ātri ir sākuši runāt un runā pat teikumos, ne tikai vārdus pa vienam. Mēs ļoti daudz ar bērniem runājam, parrunājam dažādas situācijas, mācāmies jaunus vārdus, tādēļ uzskatu, ka visu viņi iemācās mūs vērojot un kopējot - gan mammu, gan tēti, gan brāli, gan māsu, gan vecāsmammas, gan arī draugus, kuri ir mums apkārt. Prieks, ka mums apkārt ir tik jauki un mīļi cilvēki, no kuriem mūsu bērniem ņemt piemēru.