Bērna pirmais gadiņš. Ko esam iemācījušies?

Tik ātri skrien laiks, ka Gabrielam jau pirms mēneša esam nosvinējuši pirmo dzimšanas dienu. Par to es jums jau pastāstīju iepriekšējā rakstā, tādēļ tagad pienācis laiks atskaitei kā mums vispār iet un ko esam iemācījušies.

Valoda. Pagaidām nemaz tik daudz mēs nepļāpājam. “mamma”, “tete”, “attā” un “vau vau”. Pēdējā laikā Gabriels ir iesācis teikt “mmm” un rādīt ar pirkstiņu uz kādu no lietām. Es gan nezinu vai tas ir labi vai nē, bet alfabēts jau viņam nav jāmāk vēl. Runājamies mājās daudz, tādēļ nešaubos, ka arī Gabriels būs liela pļāpiņa, jo zilbītes jau daudz arī tagad saka, tik saprotamākus vārdus tā retāk. Varbūt varat ieteikt kā jūs attīstāt valodiņu mājās?

 Mācīšanās. Gabrielam ļoti patīk spēlēties vienam pašam, bet ir lietas, kuras tomēr patīk darīt arī kopā. Visvairāk, protams, tās ir jaunas rotaļas. Mums ļoti patīk likt tornīti - ar to Gabriels var nodarboties diezgan ilgu laiciņu. Vēl mums patīk likt salmiņus krūzītē, kurai ir izgriezti mazi caurumiņi. Kā arī patīk pārlikt, piemēram, kastaņus no viena trauciņa otrā. Šīs mums tādas top3 rotaļas. Uzskatu, ka šajā vecumā tikai attīstošās rotaļas ir visnepieciešamākās un pat interesantākās. Ir arī retu reizi, ka paņem paspēlēties ar kādu sen neredzētu grabuli, mīksto mantu vai muzikālo rotaļlietu, bet tas notiek retāk. Kā arī lasām mazās dzīvnieku grāmatiņas, lai veicinātu valodas attīstību - pašam patīk šķirstīt grāmatu, mammai nemaz neļauj. Patīk arī visu no kastēm izņemt ārā un pēc tam salikt atpakaļ, taču ne vienmēr viss kastes saturs tiek ielikts atpakaļ, tādēļ mammai jāķeras pie darbiņa. 

Sociālie aspekti un emocijas. Svešā sabiedrībā jau jūtās ļoti labi. Grib ar visiem draudzēties un spēlēties. Ko cits bērniņš dara, tā Gabriels mēģina viņu kustības atdarināt. Mājās ir savi niķi un stiķi. Ja ko neļauj, tad ir baigais skandāls. Vai ar to var kaut kā cīnīties vai tas ir pārejoši? Ko mamma un tētis dara, to arī Gabriels grib darīt. Ja mamma tīra māju, tad viņš paņem savu slotiņu un arī sāk tīrīt. Ja tētis kaut ko sāk labot, tad Gabriels uzreiz ir blakus pie instrumentu kastes. Bet Gabriels ir arī iemācījies kautrēties - ja pienāk kāds pieaugušais, tad rociņas pieliek klāt actiņām, itkā neviens viņu vairs neredzētu.

Uzturā lietojam pārsvarā visu, ko ēd mamma un tētis. Dzer daudz ūdeni. Ik pa laikam arī ir pieliets cidoniju sīrupiņš - gan vitamīniem, gan gardumiņam.

Dienas režīms mums ir noregulējies. Ceļamies ap plkst. 8:30-9:00 , tad seko brokastis un pirmā pastaiga. Pusdienslaiku guļam ap 13:00-16:00! Pēc tam seko pusdienas un otrā pastaiga. Vakariņas ap 21:00 un plkst.22:00-22:30 dodamies gulēt. 

Pastaigās esam sakuši doties divas reizes dienā. Pirmajā reizē dodamies paši tipināt (tas mums ir baigais piedzīvojums), bet otrajā reizē gan ar ratiem, lai var ilgāku laiku pavadīt ārā. 

Vitamīni, kurus lietojam uzturā : D vitamīns un Osteonol šķidrais kalcijs.

Podiņmācība mums vēl nesanāk. Par cik nesen nomainījās dienas režīm, tad man vēl ir jāiemanās, kad tad dēliņam ikdienas kaka. Bet par čurāšanu - ja bērniņu palaižu ar pliku dupsi pa māju, tad šad tad sanāk noķert to mirkli un uzlikt uz podiņa. Bet īpaši to neuzspiežu, jo kā mums neirologs pateica - apzināti bērniņš sāk saprast podiņu divu gadu vecumā. Tas nenozīmē, ka mēs nemācīsim jau ātrāk, bet noteikti neuzspiedīsim.

Vai ir kādas sūdzības? Vienīgi tas, ka bērnam svīst kājiņas, bet pavisam drīz jau nodosim asinsanalīzes, un tad arī redzēsim kādēļ tāds iemesls.