Vai atceraties, kādā vecumā sākāt sevi apzināties kā konkrētam dzimumam piederīgu? Dzimuma identitāte veidojas visas cilvēka dzīves garumā. Sava dzimuma konstitūciju uztvere veidojas bērniem vecumā ap 5-7 gadiem, bet tālākā nākotnē tā attīstas un veidojas, pamatojoties uz personīgo pieredzi. Bērna dzimuma identifikāciju ietekmē vairāki ģimenes savstarpējo attiecību faktori. 

1. Vecāku attieksme pret bērna dzimumu

Šīs attiecības veidojas vēl pirms bērniņš ir nācis pasaulē. Vecāki cenšas noskaidrot, kas gaidām, izvēlas vārdiņu, rada kādu tēlu savā prātā. Večaku nesamierināšanās ar jaundzimušā dzimumu, vilšanās, protams, ietekmē arī bērniņa dzimumattīstības procesus, kā arī - ietekmē viņa dzimumuzvedību. 

2. Vecāku dzimumuzvedības stereotipi

 Sava bērna audzināšanā vecāki vienmēr atduras pret sabiedrībā pieņemtiem stereotipiem, attiecībā uz konkrēta dzimuma uzvedību. Mūsu kultūrā vīrieši ir aktīvi, orientēti uz sasniegumiem, viņi dominē un ir agresīvāki. Sievietei, savukārt, jābūt maigai, pasīvai, noslēgtākai. Tā domā lielais vairums. 

3. Dzimumuzvedības modeļa veidošana

Bērns kopē sava dzimuma pārstāvi - tēti vai mammu, imitē viņa uzvedību. Par to viņš saņem vai arī nesaņem pozitīvu vērtējumu, uzslavas, atkarībā no tā, ko tieši bērns ir darījis, vai arī otrādi - saņem sodu, draudus, pārmetumus no vecāku puses. Palīdziet savam bērnam izveidot viņam atbilstošo dzimumuzvedības modeli! Ja zēns dzird, kā kādu citu sauc par "gļēvuli", "mīksto" utt, viņš uzvedīsies tā, lai pats nekļūtu par apsmiešanas objektu. 

Uzstādījumi un vērtējums, ko piešķiram bērnam, lai cik neuztiepts tas būtu, ietekmē viņa dzimuma identitātes attīstību. Piemēram, frāze:

"Tu esi tāds pats kā tavs tēvs (māte)…" var izraisīt grūtības saskarsmē ar vecākiem, kā arī, tāds vecāku vērtējums bērnā var izraisīt zema pašvērtējuma rašanos, bērns var kļūt spītīgāks. Savukārt "Raudi, raudi, čīkstulīti" liek bērnam aizturēt emocijas, iekšējās dusmas, trauksmi, pārdzīvojumus pat par nenozīmīgām problēmām.  "Ak tu netīrelis" - var radīt bērnā neapmierinātību ar paša ārieni, tiek traucēta viņa izpratne par saskarsmi, kā arī - tiek aizskartas bērna jūtas. 

Ideālā gadījumā tētiem pret meitām būtu jāizturas kā pret mazām sievietēm, bet mammām pret dēliem - kā pret maziem vīriešiem. LĪDZSVARS ģimenē, kurā jebkura ģimenes locekļa pozīcija nav salīdzināma ar diktatoru citu acīs, ļauj bērnam viegli un dabīgi uztvert savu dzimumu, un tikpat dabīgi veidojas arī viņa dzimumam atbilstoša uzvedība. 

4. Sava ķermeņa īpašību apzināšanās

Viens no bērna dzimumaudzināšanas galvenajiem aspektiem ir bērna interese par paša dzimumorgāniem.

Bērna interese par saviem orgāniem ir dabīga, un tomēr vecāki reizēm paši to nenojaušot, rada bērnā pārāk agru bērna interesi par saviem dzimumorgāniem. Dažkārt vecāki, vēloties izrādīt maigumu, pārāk bieži glāsta bērna ģenitālijas. Tiek stimulēta paaugstināta interese par seksu un arī vecāku dzimumattiecības tad bērni var vēlēties novērot. Vienalga, vai tas būtu skūpsts vai kas vairāk. Vecākiem savas intīmās ķermeņa daļas nav jārāda bērnam, sevišķi - pēc gada vecuma. Pat paši mazākie bērni ir jāpasargā no seksuāla rakstura ainām ne tikai dzīvē, bet arī TV ekrānē. Pretējā gadījumā bērnā var veidoties neveselīga interese, priekšlaicīgs uzbudinājums, bailes, kā arī vēlme apjaust savu seksuālo uzvedību kopā ar citiem bērniem.

Bērnu masturbācija, patiesībā ir vecāku problēma. Pirmkārt, tāpēc, ka vairums pieaugušo nevēlas par to runāt, un nevēlas to apspriest ne tikai ģimenē, bet arī ar savu bērnu. Svarīgi ir problēmu apzināties.

• Vecāku uzdevums ir noteikt, vai tas viss nav saistīts ar bērna vēlmi izprast savus dzimumorgānus, vai arī noskaidrot, vai bērnam nav kāda urīnceļu saslimšana vai nervu sistēmas traucējumi. To izdarīt var, aizvedot bērnu pie bērnu urologa, pediatra, neiropatologa. 

• Nesodiet bērnu par viņa darbībām, kas saistītas ar kauna, aizlieguma un baiļu sajūtu. Seksuālie pārdzīvojumi asociēsies ar sāpēm un šausmām, ja pieaugušais bērnam draudēs "sadot pa pirkstiem". Neveselīgā emocionālajā vidē tieši izaug seksuālie traucējumi, kas dažkārt pārvēršas pat izvirtībās. 

• Ļaujiet visam būt tā, kā tas dabā iekārtots. Iemāciet bērnam zināt visu par savu ķermeni, iemāciet viņam to cienīt un ievērot personīgās higiēnas normas. Kā arī - darbojieties kopā ar bērnu, lai viņš ne tikai attīstītu savas seksuālās jūtas, bet arī domāšanu.

Bērns, kurš visu saprot, arī attiecībā uz savu ķermeni, aug spēcīgāks un pārliecinātāks par savām spējām. Bērnam, kurš aug harmonijā ar sevi, ir vairāk izredžu nekrist pusaudžu vecuma kārdinājumā visu noskaidrot pašam. Tiklīdz jūs visu uztversiet vēsu prātu, atradīsiet mierīgu pieeju dzimumaudzināšanas jautājumiem, arī bērnam būs vieglāk ar jums par to runāt. Un runāt vajag!

5. Vecāku dzimumattiecības

Interese par dzimtas turpināšanos bērniem rodas dažādos attīstības periodos. Pakāpeniski bērnu jautājumi kļūst detalizētāki, un 4-5 gadu vecumā bērna interesei ir jau dziļāks raksturs. Līdz ar to, uz jautājumu - "Kāpēc mamma un tētis guļ kopā", jāatbild, ka vecāki visu dara kopā: kopā audzina bērnus, kopā saimnieko un kopā arī guļ. 

Jūsu neveiklais smaids, nodurtais skatiens, neprasme atrast vienkāršus, neitrālus vārdus, kas derētu par atbildi bērnam, tikai stiprinās bērnā nepārliecinātības sajūtu. Informācija, ko bērns nesaprot, viņa atmiņā uzpeldēs aizvien biežāk, apaugs ar fantastiskām detaļām, un viņš par visu var aizdomāties citādākā līmenī, kas nebūtu visai pareizi. Tāpēc bērnam nevajadzētu būt vecāku intīmo attiecību aculieciniekam. Nesaasiniet bērna uzmanību uz savām intīmajām attiecībām.

6. Bērnu spēles

Nereti vecākus uztrauc bērnu rotaļas, kurās viņi viens otru iepazīst. Piemēram, puikas rotaļājas ar lellēm, bet meitenes skrien pa māju ar rotaļu ieročiem rokās. Aizliegumi un stereotipi te ir nevietā. Bērni realizē spēlē savas vajadzības, kuras nevar realizēt īstajā dzīvē, un nereti tieši spēlēšanās maniereds ir saistītas ar bērna centieniem izpētīt, pietuvoties nezināmajam. Ļaujiet bērniem rotaļāties, piedāvājiet bērniem situācijas, kurās viņi var dzīvot mainītās lomās. Tā viņi iepazīst ne tikai sevi, bet arī otru dzimumu. 

Kā runāt ar bērnu par intīmiem jautājumiem jeb Bērna seksuālā audzināšana kopā ar psiholoģi Diānu Zandi