Atskatoties, tik krāsains un ar dažādu emociju gammu ir bijis šis septītais mēnesis. Sagaidīta kopīga pirmā vasara, kā arī Līgo svētki. Un man, kā mammai bija pirmais ilgais prombūtnes posms, kad devos uz savu pirmo koncertu, mazo atstājot vienu uz vairākām stundām, lai gan gādīgās un ļoti uzticamās rokās, taču pēc tik ilgas kopā būšanas – bez mammas. Paldies, maniem izturīgajiem palīgiem. Es ticu, tas nebija viegli. Jūs esat labākie.
Attīstības ziņā pagaidām bez lieliem pārsteigumiem - tikai sēž mazais brīžiem ļoti amizantā pozā, kuru mums patīk saukt par “dāmīšu” pozu, nedaudz uz sāna, kopā saspiestiem celīšiem un ar elkoni atstutējoties pret kādu, kas tuvāk, it kā domīgi piedaloties sarunā. Rāpot vēl nerāpojam, taču uz punča lienam, piedevām lielā ātrumā. Un brīžiem liekas, ka rāpot viņam iespējams nemaz neinteresē, jo ar savu demonstratīvo kājās celšanos, mazais šķiet tā vien saka, ka uzreiz vēlas staigāt.
Patīkamas emocijas uzvirmoja, kad ar lielā karstuma atnākšanu uzsākām revīziju Kristiana drēbju skapī. Un tikai tad, kad ļoti daudz drēbju no mazā censoņa plauktiem tiek atliktas malā kā nu jau nederīgas, sākam atskārst, cik braši mazais tomēr ir izaudzis. Protams, vēl nevienas vasaras drēbes mums nebija iegādātas un pirmais karstuma vilnis mūs pārsteidza nesagatavotus, tādēļ bija jārīkojas.
Nu lūk, es, kā dēla mamma teikšu tā, ka puišiem drēbju izvēle lielākoties ir diezgan skumja. Vai arī visas stilīgās drēbītes puišiem tiek tik strauji izķertas, ka es pat viņas nepagūstu ne apraudzīt, ne pataustīt? Kas zina? Bet situācija tāda, ka roka neceļas maksāt par pieejamo. Manuprāt, mēs kā sabiedrība jau sen esam izauguši no drēbēm, kas nodrošina tikai mūsu pamatvajadzības, kādēļ ar mazuļu apģērbu ir tik sarežģīti? Laiks priecēt acis un kausēt sirdis.
Tādēļ paldies visu svētajam internetam un manai neizsmeļamai pacietībai, kā rezultātā aiz visiem lielajiem bērnu apģērba ražošanas un pārdošanas monopola spēlētājiem, kas tā vien šķiet vēlas mūs atgriezt pie proletariāta saknēm un aizņem “mātes Googles” visas pirmās lapas puses, bija iespējams izrakt manu šīs vasaras dimantu - Rock and Mouse zīmolu, kas ne tikai ir mūsu pašu Latvijā ražoti un izvēlas būt drosmīgi savos dizainos, bet arī neaizmirst, ka bērna apģērbam jābūt praktiski lietojamam ikdienā. Izrādās zīmols rada stilīgus un gana bērnišķīgus apģērbus meitenēm un puišiem no dzimšanas, līdz 10 gadu vecumam jau sešus gadus un es par to uzzinu tikai tagad. Labi, labi. Jūs teiksiet, ka esmu jaunizcepta viena bērna māmiņa, taču man jāatbild, ka ģērbties nesākām tikai vakar. Ir pagājuši veseli septiņi vētraini mēneši. Un es tik sen gaidīju, kad varēšu pirkt mazāk “bodijus”, lai iegādātos pirmos T-kreklus vai šortus. Tas man liek just, kā lēnam no mazuļa augam par lielo puiku. Bieži atplaukstu smaidā, vien vizualizējot par to, cik stilīgs džekiņš varētu būt. Un man ir tikai prieks atbalstīt savējos, kas uzdrīkstas vairāk, cenšoties mūs latviešus kaut nedaudz izcelt uz kopējās pelēkās masas fona.