Bēbīšu klubs: Jau apritējis PIEKTAIS mēnesis

Dienas kļuvušas gaišākas tāpat, kā izaicinājumi, kas saistīti ar mazo. Šķiet, ka uz doto brīdi mazuli esam atkoduši un viņa audzināšanas apvienošana ar ikdienas lietām vairs nešķiet tik sarežģīta. Taču neļaujam piezagties atslābumam un ar nepacietību gaidām zobu nākšanu. Gaidām tik ļoti, ka katru reizi kā mazais ieliek roku mutē, ņemam to ārā un meklējam baltos izcilnīšus. Smejos. Bet liekas, ka vienu izcilnīti jau atradām. Tikai ceram, ka zobu nākšanu nepavadīs temperatūras celšanās un nemiera pilns laiks.

Paralēli zobu meklēšanas ekspedīcijai esam sākuši piebaroties, jo mazais aug lielāks un ar pienu vien tam kļūst par maz. Tādēļ esam jau pāris pašu gatavotus dārzeņu biezeņus pamēģinājuši. Izmēģinājām ziedkāposta, ķirbja un kabača, no kuriem uz doto brīdi mazuļa favorītos izrāvās ķirbis, kas nedaudz atjaukts ar pienu. Laikam tādēļ, ka ķirbis pats par sevi ir nedaudz saldāks. Bet ir dienas, kad mazajam prāts arī uz to nenesas un neko citu bez krūts neņem.

Vislielāko gandarījumu un prieku šajā laika posmā, šķiet, sniedz mazuļa vērošana un redzēt, kā no mazā ziķera, kas neko vairāk par ēst, nokārtoties un pagulēt neprasīja, sāk veidoties maza personība. Personība, kurā mostas apziņa par to, ka apkārt ir daudz vairāk, ko iepazīt un apgūt. Personība, kas sāk apzināties sevi un pasauli sev apkārt. Un uz doto brīdi mums, jaunajiem vecākiem nekas nesagādā lielāku prieku, kā mazuļa smaids no rītiem, kas atplaukst, mūs ieraugot. Ieraugot un akceptējot mūs, kā viņa pašreizējo, plašo pasauli.