Bēbīšu klubs: Bērna vadīta ēšana

Mazajam Kristianam tūliņ jau pusgadiņš! Mazais pasaules pētnieks labprāt iepazīst jaunas garšas, tāpēc māmiņa Santa ieklausās fizioterapeites Klaudijas Hēlas ieteikumos par to, kā sekmīgāk ieviest bērna vadītu ēšanu.

Tāpat kā tad, kad mazuli barojam ar biezeņiem, arī bērna vadītā ēšanā priekšroka jādod dārzeņiem. To gabaliņu izmērs gan atkarīgs no bērna vecuma un viņa satvēriena. “Mazākā vecumā bērns tver ar visu plaukstu, tāpēc dārzeņu gabaliem jābūt lielākiem, bet, kad jau ap gada vecumu attīstījies pincetes tvēriens, ēdiena gabaliņi var būt arī mazāki,” tā K. Hēla.

Bērna vadītas ēšanas gadījumā dārzeņu gabaliņiem jābūt labi iztvaicētiem vai izvārītiem, lai tie paši kustu mutē.

Vecāki bērnam ir paraugs daudzās jomās, un izņēmums nav arī maltītes, tāpēc, uzsākot bērna piebarošanu, vecākiem jādomā arī par to, kā un ko ēd paši, kā norit maltīte. Fizioterapeite uzsver: “Vecākiem ir nevis ēdiens ātri jāaprij, jo nav laika, bet ēdienreize jāizbauda. Ir jānotver tas moments, kad ir forši visiem sēdēt kopā un paēst.”

Biezeņus var apvienot ar bērna vadītu ēšanu

Ja vecāki nav pārliecināti, kuru no bērna piebarošanas metodēm izvēlēties, Klaudija Hēla norāda, ka bērna vadītu ēšanu var lieliski kombinēt arī ar biezeņiem, kurus piedāvājam mazulim ar karoti. Tajā pašā laikā ir svarīgi maltītes laikā blakus turēt arī gabaliņos sagrieztu ēdienu, ko bērns var pats paņemt un pagaršot.

Lai maltīte nekļūst par rotaļāšanās laukumu

Lai bērna maltīte nepārvērstos par spēlēšanos ar ēdienu, fizioterapeite Klaudija Hēla mudina vecākus nospraust robežas. “Bērnam vajag ļaut spēlēties ar ēdienu, bet ir jāsaprot, kur ir robeža, kad spēlēšanās jābeidz. Tāpēc mums ir jāpalīdz bērnam saprast, kas mums ir akceptējams, bet – kas nav vēlams,” tā viņa, uzsverot, ka bērns var rokā paņemto ēdiena gabaliņu saspiest, bet pēc tam apēst, taču, ja ēdiens tiek dzenāts pa galdu, mētāts apkārt, tā ir zīme, ka ēšanas process bērnu vairs neinteresē, un viņš ir gatavs rotaļāties.