Atvaļinājums vīram - atvaļinājums visiem

Nav mana ikdiena ne tuvu tik nogurdinoša, tik piepildīta, kā vairumam māmiņu, kas šo lasīs. Mazais mums ar vīru ir tiki viens, nu jau vairāk kā 9 mēnešus vecs. Esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, vīrs ir agri mājās no darba, mājsaimniecībā papildus rūpes ienes vien vēl 2 kaķi. Bet kaut kā es ik pa laikam pamanos tā nogurt, gan fiziski, gan emocionāli, ka kļūstu par bumbu ar laika degli. Kas to lai zina, kurš kaimiņu troksnis, "nepareizi" nolikta karote vai solis uz kādas bērna mantas, kas ieduras pēdā, izraisīs mazu blīkšķi. 

Tāpēc es pati biju patiesībā pat pārsteigta, cik ļoti es izbaudīju to, ka 2019. gada sākumā vīrs bija paņēmis 6 brīvdienas, ko pavadīt kopā ar mums. Iemesls gan bija mazā puikas mazā operācija, bet tas neko īsti nemaina. tās bija kopā 9 mīļas, lēnas, mierīgas dienas, tas bija fiksais brauciens uz Liepāju, tā bija puse dienas BKUS dienas stacionārā, tā bija viena iedvesmojoša make up meistarklase, uz ko varēju aiziet darbdienā 11:00, jo vīrs ar puiku tusēja mājās. 

Bet visvairāk tās bija dalītas rūpes - barošana, pamperošana, ēst gatavošana, kaut vai grīdas izsūkšana, kas vismaz man lika justies kā cilvēkam, kas ir sasodīti apmierināts ar dzīvi. Es atkal no jauna vēl mazliet vairāk iemīlējos vīrā. Es izbaudīju katru minūti ar mazo - gan visiem trijatā rāpojot pa dzīvokli, gan skatoties, kā vīrs izklaidē mazo, klausoties mazuļa smieklos un vīra priekā. Es atkal jūtos sieviete. Pēc make up klases es atkal gribu būt skaista, es gribu uzvilkt kleitu un kaut mazliet, bet uzkrāsoties arī mājās sēžot. 

Es esmu laimīga un man ir neiedomājami paveicies. Arī ar visām grūtībām, kas gan jau kaut kad atka sakrāsies fonā un atkalmani mazliet tracinās. Bet dzīve laimīgajā zemē šobrīd nav īsti darāmo lietu sarakstā :)