Atsauksmes par dakteriem

     "Dakteris", "ārsts" "speciālists" utt. - sarunvalodā esmu dzirdējusi un arī pati lietojusi dažādus nosaukumus, jo, manuprāt, tie visi ir sinonīmi un to nozīme tāpat ir saprotama - ar šo gribu teikt, ka, ja šajos terminos tomēr kāds saskata kaut ko aizvainojošu, to tā nebūt neesmu domājusi, bet, ne kā šīs jomas pārstāve, atļaušos šos terminus izmantot tā, kā tos lietojam sarunvalodā.

     Teksts meklētājā: "atsauksmes - labākais (daktera amata nosaukums (piemēram, zobārsts, neirologs utt.)" - šis mūsu ģimenē ir viens no ierastākajiem teikumiem "mātes" Google meklētājā pirms dodamies pie attiecīgā speciālista.

     Mūsu galvenie kritēriji daktera izvēlē:

          1. Labas atsauksmes par speciālistu - tās meklējam internetā vai arī pēc draugu, ģimenes locekļu, paziņu ieteikumiem;

          2. Attiecīgajam speciālistam ir liela pieredze (izlasām biogrāfiju, dažādus rakstus);

          3. Atrašanās vieta - ideāli, ja ir Rīgā, bet der arī tuvākajās pilsētās;

          4. Pieejamība - vai ir iespēja pieteikties pie attiecīgā daktera tad, kad tas ir nepeiciešams, negaidot garajās rindās.

     Šajā blogā vēlos padalīties ar tiem speciālistiem, pie kuriem esam bijuši vizītē un arī turpmāk (nepieciešamības gadījumā) plānojam būt viņu pacienti, pamatojot savu izvēli (galvenokārt tāpēc, ka ir izveidojies pozitīvs priekšstats):

     1. Ģimenes ārsts:

          1.) Man un vīram - daktere Elita Atpile (praktizē MFD Doktorātā "Iļģuciems"). Tā kā esmu dzimusi Tukumā, un tur arī dzīvoju kādu laiku, mana pirmā ģimenes ārste bija daktere Inga Krūziņa.

     Vēlāk, kad parvācos uz Rīgu, sāku meklēt ģimenes ārsti tuvāk dzīvesvietai. Par savām vēlēm meklēt ģimenes ārstu Rīgā izstāstīju vīramātei, kura man ieteica dakteri Elitu Atpili, jo pati ir viņas paciete. Tā nu savā vizītē vīramāte sarunāja ar šo dakteri, ka arī es būšu viņas paciente. Aizpildīju iedotās veidlapas un devos pirmajā vizītē pie dakteres Elitas Atpiles - jā! - abas dakteres nevar pat savstarpēji salīdzināt, viņas ir "kā diena pret nakti", par ko arī pārliecinājos laika gaitā - proti, daktere Elita Atpile ir ļoti atsaucīga, laipna, izpalīdzīga - kad biju stāvoklī, viņa centās vizītes izbrīvēt tā, lai es negaidītu rindā (citreiz pieņēma mani pirms sava darba laika), visus nepieciešamos dokumentus vienmēr sagatavoja iepriekš, lai man nebūtu jāgaida, vienmēr ir sasniedzama, sniedz lieliskus padomus gan klātienē, gan telefoniski utt.. Bet, cik nācies saskarties ar dakteri Ingu Krūziņu, izjutu, ka viņa ir izteikts garastāvokļa cilvēks - reizēm ir jauka, reizēm diezgan nelaipna -, vienmēr bija vismaz 2 stundas jārēķina pa virsu, līdz tiku kabinetā, lai gan pierakstījos noteiktā laikā.. Nu jau kādu laiciņu neesmu viņas paciente, var jau būt, ka tagad kaut kas ir uzlabojies.

          2.) Dēliņam - daktere Inguna Ponne (praktizē MFD Doktorātā "Iļģuciems"). Tā kā daktere Elita Atpile ir pieaugušo ģimenes ārste (ne bērnu), tad jau grūtniecības laikā nācās meklēt dēliņam ģimenes ārsti. To sākām darīt, kad biju sestajā mēnesī, lai visi dokumenti būtu laicīgi sakārtoti un mierīgs prāts.

     Sākuma zvanījām uz Ģimens ārstu konsultatīvo tālruni (t.66016001), tur mūs informēja, ka pēc dzīvesvietas piekritības mūsu dēliņam sanāk tikai viena daktere - Inga Šaripova (iepriekšējais uzvārds Ausekle). Palasot atsauksmes un painteresējoties paziņu loka par šo dakteri, noskaidrojām, ka viņa ir laba daktere, bet arī esot garastāvokļa cilvēks, bet tā kā jau bija bijusi saskarsme ar garastāvokļa cilvēku, šis variants kaut kā "neuzrunāja". Paziņu lokā mums ieteica, lai dēliņam kā ģimenes ārsti izvēlamies dakteri Ingunu Ponni, kura esot ļoti jauka, zinoša, ar lielu pieredzi. Abi ar vīru devāmies pie šīs dakteres ar lūgumu paņemt mūsu dēliņu kā savu pacientu, un daktere piekrita, jo viņas prakses vieta atrodas tuvu mūsu dzīvesvietai. Par savu izvēli nevienā mirklī nenožēlojam - tiešām ļoti jauka daktere, mazo kārtīgi apakata, sniedz padomus (lai gan ne visi sakrīt ar mūsu uzskatiem, bet pozitīvi ir tas, ka daktere neuzspiež savu viedokli), katru reizi apjautājas par dēliņa sasniegumiem, vienmēr ir labā garastāvoklī un vizītes vienmēr notiek pēc pieraksta, līdz šim nav nācies ilgi gaidīt aiz durvīm.

     2. Ginekologs - nu jau par savu ginekoloģi varu saukt dakteri Gitu Ruttasu (praktizē medicīnas centrā "Premium Medical", cik man zināms, tad praktizē arī Siguldas slimnīcā), jo turpmāk arī plānoju doties pie šīs dakteres uz pārbaudēm, kuras jāveic vismaz reizi gadā. Pie šīs dakteres nonācu pavisam nejauši, proti, kad paliku stāvoklī, zināju, ka stāšos uzskaitē pie privātās ginekoloģes, kā arī vēl viens mans nosacījums bija, lai dakterei būtu savi bērni, tas ir, pati gājusi cauri dzemdību procesam.

     Tā kā biju lasījusi daudz par medicīnas centru "Premium Medical", ļoti uzrunāja tieši šī vieta. Tiklīdz ieraudzīju uz grūtniecības testa divas svītriņas, zvanīju šai iestādei, lai iesaka ginekoloģi, minot savas vēlmes sava ginekologa izvēlē. Uzņemšanas darbiniece man ieteica dakteri Gitu Ruttasu, pie kuras tad arī pierakstījos. Daktere tiešām ļoti jauka, harmoniska, izskaidroja manu analīžu rādītājus, vienmēr paskaidrojoši un saprotami atbild uz maniem jautājumiem, jebkurā laikā ir sasniedzama, varu uzticēties - vienmēr uzklausa un sniedz atbalstu (lieliskus padomus).

     Kā jau privātajā medicīnas iestādē, cenas bija salīdzinoši augstas (vizītes cena katru reizi pārsniedza 35 EUR), bet pie šīs dakteres tiešām jutos "drošībā", nevienā mirklī nedomāju par dakteres nomainīšanu uz citu.

     Esmu dzirdējusi ļoti labas atsauksmes par dakteri Gunāru Seržantu (praktizē medicīnas centrā "Premium Medical", tāpat esmu dzirdējusi, ka praktizē arī citās veselībaa iestādēs, ne tikai šajā) - pie viņa ir bijusi arī mana draudzene, bet šo dakteri neizvēlējos kā savas grūtniecības uzraugošo ginekologu tikai tāpēc, ka neatbilda manām vēlmēm (kā vīrietim nav iespējams pieredzēt pašam savas dzemdības).

     3. Vecmāte - mana vecmāte viennozīmīgi ir Aija Mikova (praktizē radību mājā "Harmonija" un Siguldas slimnīcā, ir iespēja noslēgt arī dzemdību līgumu un vienoties par citu dzemdību vietu (piemēram, mājās)). Par vecmātes izvēli esmu jau uzrakstījusi blogu (skatīt: http://www.maminuklubs.lv/grutnieciba/aija-mikova-gada-vecmate-2017-280434/l). Arī šajā izvēlē man bija nosacījums, lai vecmātei būtu savi bērni un būtu izgājusi cauri visam šim dzemdību procesam. Pēc pirmo dzemdību pieredzes noteikti savās nākamajās dzemdībās arī izvēlēsimies vecmāti Aiju Mikovu, jo mums ir tikai un vienīgi pozitīvas atsauksmes par šo speciālisti.

     4. Dermatologs (ādas ārsts) - speciāliste Kristīne Rozniece. Pie dermatologa pirmo reizi gāju atrādīties grūtniecības laikā, jo gribēju pārbaudīt aizdomīgos tumšos punktiņus uz ādas. Pirms izvēlējos savu īsto dermatologu, veselu dienu "dzīvojos" pa internetu un meklēju atsauksmes, jo neviens tuvinieks no savas puses neko nevarēja ieteikt. Tā nu "uzgāju" ļoti labas atsauksmes par dermatoloģi Kristīni Roznieci, pie kuras peieteicu vizīti. Tieši tajā laikā man sakrita tas, ka grūtniecēm bija atlalide (tā nu par vizīti toreiz samaksāju zem 30 EUR). Daktere tiešām ir ļoti zinoša, laipna, pārbaudīja arī pārējās uz ķermeņa esošās dzimumzīmes (lai gan to nemaz nelūdzu), visu sīki un smalki izskaidroja, kā arī nomierināja mani.

     5. Neirologs/pediatrs - kad dēliņam bija divi mēneši, ģimenes daktere ievēroja, ka viņam nav simetriskas kājiņu krociņas, līdz ar to ieteica nesteidzīgi pierakstīties pie neirologa, jo viņai radās aizdomas par tonusu. Tā nu meklēju informāciju par labu neirologu, kurš tiešām apskata mazuli un nosaka, vai tā ir problēma, un, ja tā - tad, cik liela tā ir un, ko mums darīt? Tā nu atradu informācijupar dakteri Vizmu Meikšāni (praktizē "Bērnu veselības centrā"), pie kuras tad arī peierakstīju dēliņu uz vizīti. Ieradāmies nozimētajā laikā, pastāstīju dakterei par problēmu, kāpēc esam ieradušies, pēc kā viņa apskatīja mazo (izčamdīja, izcilāja un apvēla) un paskaidroja, ka tas nu gan nav tonuss, bet gan zemādas tauciņi, kas ir salīdzinoši bieži bērniņiem, kurus baro ar krūti un, ja mammas piens ir, tā teikt, "trekns", līdz ar to dēliņa kājiņai tā viena līnija nav tik izteikti redzama, bet ar laiku, kad mazais sāks palikt aktīvāks, viss būs kārtībā, bet tonusu tur nesaskatīja.

     No dakteres saņēmu atbildes vēl uz diviem sev aktuāliem jautājumiem, proti:

          1.) Kāpēc dēliņam nepatīk, ka velku cepurīti?

          2.) Ko darīt, ja mazulim nepatīk, ka viņu nepilnu trīs mēnešu vecumā liek uz vēdera, bet ģimenes daktera māsiņa strikti ieteica to darīt jau no divu mēnešu vecuma? Māsiņa ieteuca pat izveidot teritoriju ar interesantām lietām, uz kurām dēliņš varētu skatīties, paskaidrojot, ka tādā veidā varot stiprināt mazuļa kakliņa muskuļus, lai viņš mācītos noturēt galviņu. Bet dēliņš katru reizi histēriski raudāja, kad pārvēlu viņu pozīcijā uz punča.

     Dakteres atbildes uz maniem jautājumiem:

          1.) Lai pamēģinu dēliņam vilkt cepuri no galvas aizmugures (lejasdaļas), stāstot, ka gribu vilkt cepurīt, kāpēc to daru utt. - kas mūsu gadījumā arī bija pareizākais variants (sākotnēji vilku no galvas priekšpuses, pieres puses). Tāpat daktere izskaidroja, ka ir mazuļi, kuriem nepatīk sienamās cepurītes, jo viņi domā, ka viņus žņaudz - bet šis nebija mūsu gadījums, cepurīšu siešana nebija raudāšanas problēma.

          2.) Daktere paskaidroja, ka mazulim tādā vecumā nemaz nav jāpatīk atrasties pozīcijā uz vēdera, un nebūt nav jāsteidzina viņš, jo bērns pats iemācīsies noturēt galviņu (tas esot vidēji ap trīs, četru mēnešu vecumu - cits agrāk, cits vēlāk), kā arī viņš pats iemācīsies apvelties, kad būs pienācis viņa velšanās laiks. Nevajag darīt neko tādu, kas bērniņam liek izjust diskomfortu. Var it kā rotaļas veidā uzlikt mazo ar skatu pret sevi uz sava vēdera, bet tikai pie nosacījuma, ja bērniņš ir apmierināts, atrodoties šādā pozīcijā.

     Tāpat daktere ievēroja, ka dēliņam tajā laikā bija tā darbība - noraustīties un sabiedēt sevi (nereri šādi viņš sevi pamodināja) - viņa paskaidroja, ka tas ir pavisam normāli, jo arī pieaugušajiem reizēm tā mēdz būt, kad sapņo un redz sevi krītam, šī darbība mazajam cilvēciņam sāks manāmi mazināties vidēji ap četru mēnešu vecumu (mums kaut kur tā arī sanāca - es pat nepamanīju, kurā brīdī tieši šī darbība mazinājās, tikai pēc laiciņa konstatēju, ka ilgi šāda "grābstīšanas pa gaisu" nav novērota).

     Vizīte bija tiešām ļoti informatīva, noderīga un vērtīga. Tagad arī savām draudzenēm iesaku tikai un vienīgi šo dakterīti, arī no viņām pēc vizītes dzirdu lieliskas atsauksmes. Patīk tas, ka daktere tiešām izvērtē, vai bērniņam ir kāda problēma (tas pats tonuss), pirms sūta uz masāžām vai fizioterapijām, jo dakteres nostāja ir: lai iet uz ārstnieciskajām masāžām tie bērni, kuriem tas tiešām ir nepieciešams, veseliem bērniem nav ieteicams iet uz šāda veida masāžām, jo tās ir ārstnieciskās.

     Tā mums bija maksas vizīte, kuras cena - 30 EUR.

     6. Ultrasonogrāfija - jau grūtniecības laikā uzraugošā ginekoloģe konstatēja, ka dēliņam ir paplašinātās nierītes,tāpēc ieteica, ka tad, kad dēliņš būs piedzimis, pirmo trīs mēnešu laikā veikt viņam abu nieru sonogrāfiju. Tā kā neatradu daudz speciālistus, kuri veiktu sonogrāfiju zīdaiņiem, pieteicāmies pie dakteres Daces Kreicšteines (praktizē medicīnas centrā "ARS"). Aizgājām uz vizīti, kaut kā neiepatikās daktere, jo viņa bija diezgan nelaipna, pret bērniņu izturējās kā pret kaut kādu lelli - nesasveicinājās un nevienā brīdī pat nestāstīja, ko darīs (arī es nevarēju paskaidrot, jo pirmo reizi biju šādā vizītē), "noskaldīja", ka jānovelk drēbes, uzklāja želeju un braukāja pa ķermenīti, dēliņš pat sāka ļoti skaļi raudāt.. Lai gan tā bija maksas vizīte, kura notika privātajā ārstniecības iestādē, sajūtas bija tādas, ka esam "konveijerā" - tikām uz vizīti 40 minūtes vēlāk (ar zīdaini šis laiks ir būtisks), pēc tam jau gaidīja nākamais pacients.. Kabinetā bijām kādas 10 minūtes, daktere neko daudz mums nepaskaidroja, tikai pateica, kas jādara, ja mazajam ir temperatūra bez citiem simtomiem un palūdza iziet no kabineta, uzrakstīja ziņojumu ģimenes dakterim un pateica, ka jānāk atrādīties, kad mazajam būs ap 6 mēnešiem.

     Tad nu sāku meklēt vēl kādu dakteri, kura veic sonogrāfiju zīdaiņiem, un atradu dakteri Ingu Dzelvi-Kleperi (praktizē veselības centrā "Možums-1"). Sākumā gan mēs gājam pa maksu, bet uz vietas uzzinājām, ka pie dakteres var tikt arī ar ģimenes ārsta nosūtījumu, tikai tādā gadījumā rindā jāgaida 2-3 mēneši. Šī daktere bija pilnīgs pretstats pieminētajai dakterei Dacei Kreicšteinei - viņa jau sākumā sasveicinājās ar dēliņu, stādījās priekšā un stāstīja, ko darīs, dēliņš pat vienā brīdī smējās - bijs ļoti jauka attieksme. Viena nierīte mazajam jau bija kārtībā, bet pēc 3 mēnešiem bija jāiet pārbaudīt, kā ir otrai nierītei. Pierakstījāmies ar nosūtījumu, sagaidījām rindu un gājām uz vizīti. Jauki bija tas, ka daktere mūs atcerējās, un arī šoreiz viņa sasveicinājās ar mazo, atkal pastāstīja, ko darīs. Pec vizītes daktere mums nozīmēja vēl vienu vizīti - tā jāveic pēc dēliņa gada vecuma sasniegšanas. Tad nu tagad gaidām rindā savu vizīti.

     7. Ķirurgs/urologs - šeit noteikti minēšu sava amana speciālistu Aināru Ģīli (sertificēts bērnu ķirurgs/urologs; praktizē SIA "Plastikas ķirurģijas klīnika", Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā un vēl citās privātajās medicīnas iestādēs). Pie daktera bijām pavisam nesen uz dēliņa gada pārbaudi, esam ļoti apmierināti - dakteris atbildēja uz mūsu interesējošajiem jautājumiem, sniedza padomus, pārbaudīja dēliņu, par sevi "atstāja" ļoti pozitīvu iespaidu. Arī par šo dakteri informāciju atradām pēc internetā ievietotajām atsauksmēm, izlasījām daktera biogrāfiju - pieredzējis cilvēks, zinātnisko publikāciju autors, zinošs cilvēks, manuprāt, viens no labākajiem speciālistiem savā jomā.

     8. Acu ārsts - dēliņa pirmo vizīti pie acu ārstes Unas Epneres esmu aprakstījusi vienā no saviem blogiem (skatīt: http://www.maminuklubs.lv/mazulis/pirma-vizite-pie-acu-arstes-dr-unas-epneres-veselibas-maja-oliva-281445/). Bez šaubām, arī nākamreiz dēliņa redzi iesim pārbaudīt pie šīs pašas dakteres.

     9. Zobārsts - mēs ar vīru esam pat vairāk kā apmierināti ar zobārstniecības SIA "ReDent" zobārstu darbu. Par šo klīniku uzzināju no brāļa, kurš vienmēr ar sajūsmu stāstīja, cik labu zobārstniecību apmeklē, ka tur strādā ar jaunākajām iekārtām un par ļoti pieņemamām izmaksām. Tā nu arī mēs kļuvām par šīs zobārstniecības pacientiem.

     Mana zobārste ir Anete Rēvelde, bet vīra - Aija Spūle. Par abām zobarstēm varam teikt tikai tos pašus labākos vārdus - izdarīgas, kārtīgas, lieliska komunikācija, patīkamas vizītes, zobārstniecībā ir ļoti patīkama atmosfēra.

     Vienu reizi ir sanācis arī tikt pie pašas klīnikas vadītājas Inetas Rēveldes, arī par šo zobārsti ir izveidojies patīkams priekšstats.

     Šajā klīnikā gan ir jāpierakstās laicīgi, jo savādāk rindā nāksies gaidīt vismaz mēnesi, ja vien kāds nav atteicis savu pierakstu un ir atbrīvojusies vieta.

     Dēliņam arī drīz būs jāiet pirmo reizi pie zobārsta pārbaudīt zobiņus, kuri viņam šajā brīdī jau ir 12 gabali (mūsu zobārstniecībā bērna pirmo vizīti pie zobārta iesaka vecumā no 1.5-2 gadiem, kurā zobārsts tikai apskata zobiņu stāvokli; tā ir tāda kā pirmā "iepazīšanās" ar zobārstu). Jā, arī šajā klīnikā pieņem tik mazus bērniņus.

     Minētie pārstāvji ir aktuālāki mūsu ģimenei, bet, protams, ir arī citi medicīnas speciālisti, kurus esam apmeklējuši, bet tos šeit neesmu uzskaitījusi divu iemeslu dēļ: vai nu tāpēc, ka neatceros speciālistu, vai arī vizīte bijusi pavisam "neitrāla" - nav īpaša vēlme nepieciesamības gadījumā atgriezties.

     Arī šis blogs piedalās konkursā (konkursa noteikumus skatīt šeit: http://www.maminuklubs.lv/mazulis/konkurss-281571/).

     Pastāsti, lūdzu, kāda ir bijusi Tava pieredze ar dakteriem - vai ir kāds, kuru Tu ieteiktu citiem, bet varbūt tieši otrādi- neieteiktu nevienam (atbildi, lūdzu, pamato)? Un var jau būt, ka Tava vizīte pie manis minētā speciālista ir bijusi pavisam savādāka - sliktāka vai pat labāka, tāpēc padalies, lūdzu, arī ar šo pieredzi.

Foto no interneta: https://www.google.lv/search?q=draw+doctor&prmd=ivmn&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=0ahUKEwips87l6ZPWAhWqK5oKHX4vAucQ_AUICSgB&biw=360&bih=512&dpr=3#imgdii=np9RkLMWLE1RVM:&imgrc=W21oyeIO830j1M:

     Lai visiem stipra veselība!

     Balva_oktobri