Arī otram bērnam jādodas uz bērnudārzu. Sagatavošanās dārziņam

Nu jau pēc 1 nedēļas mana peciņa dosies uz dārziņu. Man jau likās ka otru bērnu jau zināšu kas un kā būs uzsākot dārziņa gaitas, bet satrukums neliels jau pārņem mani, jo tas nozīmē ka būs jādodas uz darbu un būs beigušās mūsu garās ratu pastaigas.

Jau vēl meitiņa sasniedza pusotra gada vecumu laicīgi sāku domāt par dārziņu. Lai gan dēls jau apmeklē pašvaldības dārziņu un meitai ir priekšrocība tikt ātrāk, vēl netiekam, jo pusotrs gads paliek janvārī. Tā kā uzņemšana pašvaldības dārziņos ir tikai ar septembri, tad pagaidām jāmeklē privātais dārziņš.

Privātā dārziņa meklējumos.

Dārziņu meklēju vai nu mūsu dzīvesvietas , vai vīra vai mana darba tuvumā. Dēlu vedu privātajā dārziņā, kas bija manas darba vietas tuvumā. Tur meitu vest nevēlos, jo tomēr bija dažādi apstākļi un lietas, kas tomēr man dārziņā nepatika. Apskatot apkārtējo dārziņu piedāvājumu, nebiju apmierināta, jo man vai nu nederēja dārziņa darbalaiks, jo 1x nedēļā mans darbs ir līdz 19 tiem. Un arī vīrs vairs nepaspētu meitu no dārziņa paņemt, jo mainījās darba laiks. Vai arī ja derēja darba laiks, tad neapmierināja piedāvātā papildus maksa, kas jāmaksā . Un arī izpētot dārziņa apkārtni, nepatika spēļu laukumiņš, tātad neuzskatīju to par atbilsošu maksai, jo uzkatu ja maksāju pieklājīgu summu, tad arī man ir jābūt pārliecinātai , ka bērnam tur patiks. Arī savas dzīvesvietas tuvumā esošos dārziņus izpētot, man nederēja darba laiks. Tad nu atlika meklēt tuvumā pie vīra darbavietas. Par laimi piedāvājums mūs apmierināja un laicīgi pieteicām meitu dārziņā, lai būtu garantija, ka mūsu vieta dārziņā būs. Un jau janvāra sākumā noslēdzām līgumu ar dārziņu.

Saraksts uz dārziņu.

Kad aizvedu dēlu uz pirmo dārziņu mums neko nepateica, kas īsti ir vajadzīgs bērnam priekš dārziņa. Pati biju apjukusi un nemaz nepajautāju, tik vēlāk saņēmu no audzinātājas zvanu ka mums nav sagādātas dažādas lietas bērnam. Tad nu šoreiz laicīgi jau šo to piegatavoju un kad gāju noslēgt līgumu konkrēti noprasīju kas būs vajadzīgs.

• Rezerves apģērbs. Bērni ēdot mēdz sasmērētie un tad nu noteikti vajag apģērbu rezervē.
• Pamperi. Mums ieteica, ka ērtāk ir ar lipekļiem. Saprotu kāpēc , jo tad var pamperu nomainīt nenovelkot pārējās drēbes.
• Mitrās salvetes un papīra salvetes.
• Plastasas lacīte. Šis man bija jaunums, jo iepriekš visur dārziņš nodrošināja, bet iebidlumu man nav.
• Iekštelpu apavi. Nopirku, ērtas vieglas un tā lai nav tik viegli attaisīt.

Sagatavošanās dārziņam.

Manā izpratnē tas ir ka iemācu bērnam dažas elementāras prasmes. Meitiņa jau pēc 1g sasniegšanas aktīvi izrādīja vēlmi ēst pati. Sākumā nobijos, ka būs liela šmuce un ēdīs ar rokām. Un pirmo reizi kad iedevu pašai ēst, to darīja ļoti veikli un nu jau māk ēst ļoti labi. Tik zupu vēl nemāk ēst, taču visam savs laiks.
Iepazīstināju arī ar podiņu. Par laimi meitiņa no podiņa nemūk, labrāt šēž un pat pačurā. Tātad aizejot uz dārziņu zinās kas ir podiņš un no tā nebēgs.
Atteikšanās no pudeles un knupja. Kad beidzu barot ar krūti, tad pārgāju uz maisījumu vakaros, jo meitiņai vēl nebija 1g. Taču meitiņa negribēja no pieniņa atteikties un tad nu nācās pielietot viltību un pienu nomainīju ar ūdeni. Knupi noslēpu un vairāk nedevu, tad nu no tā veiksmīgi atvadījāmies. Taču pudele nu kļuva par knupi. Un sapartu ka vēl pirms dārziņa gaitu uzsākšanas ir jāatsakās no pudeles, jo to izmantoja iemigšanai. Viegli tas nebija, bet nu meitiņa iemieg pati. Protams, šad tad mēdz pastrīdēties ka viņai miegu nevajag, bet miegs uzvar.

Draudzība ar citiem bērniem un palikšana bez mammas. Meitiņu jau ik pa laikam iepazīstināju ar citiem bērniem. Sākot ar draudzeņu bērniem ar kuriem ik pa laikam tikāmies. Un arī ar dēla dārziņa bērniem meitiņa tika iepazīstināta. Kā arī ņēmu visur līdzi pēc iespējas. Šobrīd redzu ka meitiņa ir droša un mēdz doties visu izpētīt arī ja es neatrodos blakus. Esmu jau atstājusi arī bez menis un netikai pie vīra, bet arī pie vīramātes, manas mammas ,brāļa un vīrabrāļa. Meitiņa esot uzvedusies mierīgi un nemaz nemanīja ka manis nav. Redzēsim, kā būs dārziņā.
Režīma ieviešana.

Kad meitiņa bija maziņa es nekādu īpašu režīmu neievēroju. Jo vienmēr kaut kur devāmies . Vai nu garās pastaigās ar draudzenēm, vai ilgi ciemojamāmies pie mammas. Tad kad meitiņai palika 1 gadiņs, lēnām sāku ieviest režīmu.
6:30 Celšanās
6:45 Brokastis
7:30 Vedam brāli uz dārziņu
9:00 - 10:30 Mājas darbi
10:30- 12:00 Pastaiga
12:30 Pusdienas
13:00 -15:00 Diendusa
15:30 Launags
16:00 Dodamies pēc brāļa
18:30 Vakariņas
19:45 Mazgājamies
20:00 Dodamies gulēt.
Šis režīms ir tāds aptuvens un protams brīvdienās mainās.  Bet apmēram cenšos pie tāda pieturēties, jo tāds ir arī dārziņā.

Lai gan likās ka ar otru bērnu viss ir skaidrs , tomēr tā nav.Protams ir neliels stress un uztraukums par adaptāciju un kā meitiņai ies, bet par to pastāstīšu citu reizi.

Jautājums meiteņu mammām- ko jūs velkat savām meitenēm dārziņā? Man ir šis tas iegādāts - legini, maiciņas, tunikas, kleitiņas, zeķubikses.Kā ir ar kleitiņām, vai tās ir ērtas? Un Kas labāk un ērtāk bodiji, vai krekliņi?