Ak, tā karstā kafijas krūze ..

Svētku laiks ir brīnišķīgs laiks, kad gribas būt kopā ar tuvajiem, atpūsties, gatavot un dāvināt.. Bet svētku laiks nav izņēmums nelaimēm, tās pat iziet savu uzvaras gājienu! 

Mūsu stāsts gan, par laimi, nerisinājās svētkos, krietnu laiku pirms tiem, taču tagad atradu laiku par to uzrakstīt un vēl vienu lieku reizi atgādināt visām mammām un tētiem ko darīt, ja nepatīkamais ir noticis!

Kādu dienu ciemos atbrauca vīra māte, lai palaistu mani nedaudz atpūsties, kaut pastaigāt pa veikaliem! Līdzi saveda visādus labumus, kurus steidzu izpakot un iepriecināt Miķeli! Protams, uzvārīju kafiju! Jau aplejot gribēju pieteikt, lai uz galda neliek vispār, jo nu jau Miķelis tiek klāt gandrīz visur, pat tālākajā stūrī, bet sākām runāt ko citu un tā arī piemirsu! Turpinājām saiņot labumus, aplūkojām kādu nu gaļu tā pārdevēja iedevusi, līdz atskanēja kliedziens un turpinājumā zvērīga ātruma reakcija. Jā, es pagriezos un tas bija notics, visa zeme ar kafiju un mans puisēns stāv un bļauj! 

Ko mēs darījām? Ātri nesām uz vannu, kur lēju virsū remdenu ūdeni no dušas, kas, protams, Miķeļa garastāvokli neuzlaboja, viņš raudāja, līdz ar ko visa galva un seja bija sarkana - no raudāšanas? no kafijas? Abas ar asarām acīm, katra lādoties par savu, es - aij, kā gribēju pabrīdināt, ka kafiju nedrīkst likt uz galda!! Vīramāte - nu vai tad es nezinu, ka ar maziem bērniem jāuzmana kafija! Jāpiezīmē, ka abas esam mediķes, tāpēc situācijā jutāmies vēl vainīgākas. Ātri vilkām nost drēbes un mēģinājām saprast bojājumu plašumu. Labā roka un kreisās krūts apvidus, sākotnēji apmēram 3 Miķeļa plaukstiņu apmērs! ~20 min dušā, tad skrēju uz aptieku pēc pretapdeguma putām. Jā, es jau visu laiku taisījos tās nopirkt - a ja nu gadās! Bet tā arī nebiju to izdarījusi. Vēl viena grauzoša vainas apziņa. 

Vīramāte teica, ka jāliek virsū krējums vai ola, man pēdējos pirmās palīdzības kursos, kuros esmu bijusi, mācīja, ka neko, neko nevajag likt, lai karstums nāk ārā. Šoreiz paļāvos vīramātes mediķes un 4 bērnu mammas pieredzei. Drīz vien jau biju atpakaļ ar putām un likām virsū tās. Aptiekā ieteica Panthenol. Mazulis nosalis, samiegojies un ļoti lielā nesaprašanā. Novērtējām atkal apdegumu lielumu - nu jau sārtums nogājis, galva, par laimi, nebija skarta, uz rokas un krūts sārtums krietni mazinājies. Kādu laiku pūtām putas atkārtoti, līdz mazulis jau sāka priecīgs ēst atvesto gaļu, līdz aizgāja čučēt. Pēc miedziņa apskatot roku, bija jau palicis pavisam nedaudz. Nākamajā dienā no visas lielās jezgas atlikums bija 2 mazas sārtas svītriņas uz rokas, kuras izskatījās pēc kaķa nedarba!

Karsta kafija vienmēr bijis man lielākais bieds sadzīvē ar bērnu, jo jebkurā gadījumā tā ir vecāku nolaidība. Protams, ka situācijas ir dažādas, bet palieku pie sava - vajadzēja pieskatīt labāk! Un tieši tāpēc es dabūju to, no kā visvairāk baidījos. Es nejaušībām neticu un esmu ļoti sākusi ticēt domu spēkam (jāatzīst, ka pirms paliku stāvoklī ,domāju, ka tās ir pilnīgas muļķības, bet ar laiks ar mazu kustonīti vēderā, manī kaut ko mainīja!). Jādomā ir tikai pozitīvais, nevajag baidīties un krist panikā par lietām, kuras nav vēlamas.

Analizējot šo nepatīkamo gadījumu mūsmājās, jāatzīst, ka kafija vairs nebija verdoša, tā bija dzeramā temperatūrā, tā bija pus krūzīte un mūsu rīcība bija zibenīga, patiešām! Novēlu saglabāt mieru, ja mājās gadās līdzīgas nepatikšanas, bet visvairāk vēlu sargāt karstās kafijas tases! :)