Ak, cilvēki!

*Tas, ka, ja uz rutīnas jautājumu :"kā iet?" atbildi ar "lieliski" un turpini stāstīt kāpēc tā, cilvēki pārstāj klausīties. Un loģiski, tas taču nav interesanti! Savukārt, ja sāc gausties, ka kaut kas šodien nogājis greizi, tad tas ir forši. Tad cilvēks spēj noturēt uzmanību stundām un turpmāk apvaicāsies katru dienu. Nopietni! Lieliska tēma 3.kursa kvalifikācijas darbam.

*Vēl viens šāda darba cienīgs temats ir par to, kā pēkšņi uzrodas TIK labi sen aizmirstie draugi un radi, kuriem tik ļoti ir sakārojies atnākt ciemos. Nu labi, skaidrs, bēbīši vispār super mīļi un prieks skatīties, bet tam laikam varētu izmantot bērnudārzus vai gala beigās- varbūt vēlaties savējos? Es tiešām iesaku Nu nav jau tā, ka turēšu plati atvērtas durvis un aicināšu tagad "tikai paskatīties" cilvēkus, kas 9 mēnešu laikā nav papūlējušies, piemēram, apjautāties kā es vai jaunais apskates objekts jūtās. Nu, tas tā kā tāds pieklājības minimums laikam būtu. Vai arī apsveikums ar to, ka mazulis ir ieradies arī par ļaunu nevienam nenāktu. Katrā ziņā,lai uz  kādu vai uz kaut ko paskatītos- tam domāts muzejs.

*Neiztikt arī bez padomdevējiem. Tā ir mana mīļākā tēma pasaulē.Ja tik daudzi man zināmies cilvēciņi ir TIK gudri, kāpēc visi vēl nav ar doktora grādiem? Un tie kuri cenšās iesēt vainas apziņas puķītes manā dārziņā par to, ka spēju visu apvienot arī ar studijām... NU nesanāk, mīļie, nesanāk. Tas ir mans dārziņš, un par spīti visam- visskaistākais

Māmiņas - reportieres, martā jūs gaida gardas balvas no Kāruma!