Šķiet vēl pavisam nesen pasaulē nāca mūsu mazulītis, taču nu jau viņš tipina kājiņām, jau runājas un šķiet ir pienācis īstais laiks, lai mazais apgūtu prasmes pats iet uz podiņa.

Bērni attīstās dažādi, tāpat arī mēs – vecāki katrs esam ar saviem uzskatiem un pārliecību, par to, kā jāaudzina bērni, tāpēc, ja ir sajūta, ka šis ir īstais laiks, lai bērnu iepazīstinātu ar podiņu, darām to. Protams, visapkārt ir daudz un dažāda informācija, kas reizēm var mulsināt, tomēr svarīgākais apjaust, kuri ieteikumi mūs uzrunā visvairāk un tos mēģināt ieviest dzīvē. Taču pirms sākam rīkoties, vēlams nopietni apdomāt savu rīcības plānu – kā mēs to darīsim un turpmāk pie šī plāna pieturēties, tuklāt būtiski, lai visi ģimenes locekļi to ievērotu, vismaz tie, kas ikdienā pavada laiku ar bērnu.

1.Atvēlam podiņmācībai pietiekami daudz laika

Un tātad – pirmais un svarīgākais punkts ir atvēlēt pietiekami daudz laika bērna podiņmācības apguvei. Tas nozīmē, ka šajā laikā neplānojam lielas pārmaiņas ģimenes dzīvē – ne ceļojumus, ne pārcelšanos uz citu dzīves vietu. Vēlams, lai mums būtu vismaz mēnesis laika, kuru mēs varam veltīt lielākoties savam bērnam un viņa jauno prasmu apgūšanai, ja bērns būs gatavs šim notikumam, viss notiks ļoti veikli un bez aizķeršanās.

2.Podiņam vienmēr jābūt bērna redzeslokā 

Laikā, kad bērns apgūst prasmes iet uz podiņa, vēlams, lai podiņš būtu bērnam labi zināmā vietā vai ātru un viegli pieejams. Piedāvājam mazajam iet uz podiņa pēc diendusiņas, pirms un pēc pastaigām svaigā gaisā, kā arī pēc tam, kad labi ieturētas maltītes.

3.Neliekam bērnam sēdēt uz podiņa pret viņa gribu 

Neliekam bērnam sēdēt uz podiņa pret viņa gribu! Ja bērns baidās no podiņa vai viņam podiņš nepatīk, nespiežam mazo par katru cenu uz tā pavadīt ilgu laiku, jo tas var radīt nopietnu bērna nepatiku pret podiņmācības apguvi.

4.Darām visu, lai bērnam ar podiņu veidotos labas asociācijas 

Vēlams, lai bērnam veidotos labas sajūtas attiecībā uz podiņu. Bērnam ir jāsaprot pavisam vienkārša lieta – iet uz podiņa ir labs darbiņš, tāpēc tas, ko mazais dara uz podiņa noteikti nav apzīmējams ar nejaukiem vārdiem – fui, smird.

5.Podiņmācības biksītes var būt liels palīgs

Podiņmācības apguves laikā talkā var nākt īpašās podiņmācības biksītes. Jaunu autiņbiksīšu ienākšana bērna dzīvē var kļūt par lielu notikumu, mēs varam stāstīt, ka tās noteikti palīdzēs apgūt prasmes iet uz podiņa. redzi – tu mācies iet uz podiņa un tev palīdz biksītes, kuras rotā mīļie Disneja stāstu varoņi, turklāt tu pats vari tās viegli uzvilkt un novilkt.

6. Savaldām savas emocijas

Tāpat liels izaicinājums var būt savu emociju savaldīšana, jo lielākoties mēs visi vēlamies, lai viss notiktu tūlīt un tagad, taču diemžēl tā notiek reti. Bērnu nevajadzētu rāt par to, ja viņam nepadodas uzreiz apgūt podiņmācību, visam savs laiks, tāpēc būsim pacietīgi.

7. Uzslavējam savu bērnu

Noteikti neskopojamies ar labām sajūtām un prieka emocijām, ja bērnam ir izdevies uz podiņa paveikt to, ko no viņa gaidām. Urā, mums tas izdevās! Droši drīkstam mazo samīļot un sabučot, liekot noprast, ka tas, ko mazais dara uz podiņa, mums ir svarīgi. Lielākoties bērni vēlas atkārtot to, kas viņiem ir izdevies, tāpēc jau drīz vien mazais arvien biežāk izrādīs interesi par podiņu.

8.Mūsu bērns ir brīnišķīgs

Un, lūk, arī pēdējais mūsu podiņmācības apguves plāna punkts – vienmēr paturam prātā, ka mūsu bērns ir brīnišķīgs! Tāpēc nesalīdzināsim savu bērnu ar citiem un neliksim viņam panākt citus bērnus un paveikt to, ko citi jau prot.

Kad esam sava bērna podiņmācības plānu sastādījuši, atliek ķerties pie tā piepildīšanas, taču lēnām un nesteidzoties, respektējot bērna izvēli.

Māmiņu Klubs