Iedomājieties, ka dzīvojat kā pasakā: ēdiens un dzēriens pats parādās uz galda, Jums ir silti un mājīgi, klusi skan Jūsu mīļākā mūzika.. Jums ir TIK labi! Un pēkšņi Jūs izsviež no Jūsu mājas! Pirmo reizi dzīvē Jums ir auksti. Jums tagad ir jāprasa ēdiens, kad Jums to gribas. Komforts – par tādu aizmirstiet! Visapkārt kņada, visādi trokšņi, gaisma spiež acis.
Apmēram tā patiesībā Jūs jutāties, kad tikko ieradāties šajā pasaulē, un tā, tātad, jūtas arī katrs jaundzimušais. Katrs cilvēks ierodas pasaulē, savā ziņā, priekšlaicīgi – bez tūlītējas un pastāvīgas palīdzības viņš taču nevar iztikt ne dienas. Tieši tāpēc viņam viss ir tik dārgs, ko dara māmiņa, tētis un citi viņam apkārt esošie cilvēki, lai atvieglotu viņa iejušanos šajā pasaulē, lai atvieglotu mazuļa pierašanu pie jaunajiem nosacījumiem. Un nav pilnīgi nekādas bīstamības, ka tuvāko mēnešu laikā Jūs ar savām rūpēm un maigumu viņu izlutināsit. Atcerieties arī, ka neviens bērns neraud un nekliedz bez iemesla. Visdrīzāk, viņš vēlas ēst vai dzert, vai arī viņam ir jānomaina autiņi, varbūt viņam ir vēsi, varbūt viņš jūtas vientuļi. Vai tiešām viņam ir jāizvēlas tādas skumjas metodes: ja es nīdēšu klusām, neviens man nepievērsīs uzmanību, bet, ja kliegšu skaļi un no visas sirds, tad beidzot pie manis kāds atnāks un paskatīsies, kas noticis.
Patiesībā jau ir tā, ka neviens bērns nevēlas apzināti tiranizēt savus vecākus.
Bet, ja neviens ar mīlestību neatsaucas mazuļa vajadzībām, viņā rosās tikai viena sajūta: mani visi ir pametuši. Tāpēc ne viena mamma vai tētis nedrīkst klausīt tos, kas saka: „Jūs lutināt savu bērnu.. Jūs viņu izlutināsit pavisam..”. Mammas pašas visu zina un jūt labāk kā apkārtējie. Lai cik cieši mamma negulētu, viņa vienmēr jebkurā nakts stundā ir gatava pamosties un ieklausīties, kas notiek ar mazuli pat, ja viņš tikai klusītēm ieklepojas, vai mazliet citādāk elpo.
Viena no galvenajām tāda mazā cilvēciņa prasībām ir, lai par viņu rūpējas, lai viņu mīl, lai viņu paņem rokās, panēsā, pat, ja viņam viss nepieciešamais ir. Ir vajadzīga sajūta, ka mīl. Vecāki, kas savam mazulim to visu sniedz, ieliek viņā vajadzīgos pamatus, lai viņš izaugtu par sevi pārliecināts un laimīgs cilvēks, kuram nav visu laiku jācīnās par labu attieksmi pret sevi, un, kuram pat prātā neienāktu ar spēku izcīnīt uzmanību sev.
Jāatzīst arī, ka ir periodi, kas vecākiem ir ļoti smagi. Daži bērni var pat nedēļām kliegt un raudāt bez mitas, lai arī šķiet, ka tam nav nekāda iemesla, izņemot to vienkāršo vēlmi, lai viņu paņem rokās, samīļo, pašūpo, nomierina, vienvārdsakot, palutina. Parasti tas notiek ap sesto – astoto dzīves nedēļu. Ja vecāki ņem vērā šādas mazuļa vēlmes, patiesībā, pirmkārt, viņi izdara pakalpojumu sev. Paturēsit mazo pēc pirmā pīkstiena rokās mazliet – lai arī tas mēdz būt nogurdinoši, toties tas viņam dāvās laimes sajūtu. Ja stāvēsit zobus sakodusi un atstāsit mazuli gultiņā raudošu, tas padarīs viņu tikai nervozāku, un izsauksiet pati sev dusmas un varbūt pat naida sajūtu pret šo mazo, nevainīgo ģimenes locekli – bērniņu.
Kliedziens nostiprina plaušas? Muļķības! Vecmāmiņu pasakas, par ko var tikai pasmieties. Mazuļa raudāšana noved tikai pie viena rezultāta – papildus stress vecākiem.
Mīlestības nevar būt par daudz! Daudzu pētījumu rezultāti ir pierādījuši, ka bērniem, kas agrā bērnībā vairāk redzējuši, jutuši vecāku siltumu, mīlestību, glāstus, vēlākā dzīvē pašu laulība izrādās laimīga un veiksmīga. Bērns vienkārši jau bērnībā ir iemācījies mīlēt nesavtīgi.
Tikai jāatceras, ka šeit runa ir par bezpalīdzīgiem mazuļiem pirmajā viņu dzīves gadā. Jo lielāki aug bērni, jo vairāk, diemžēl, viņi uzzina, tajā skaitā viņi uzzina arī to, ka pasaule, kas ir ap viņiem, nesastāv tikai no atsaucības un labsirdības. Protams, mīlestība un vecāku beznosacījuma atbalsts – tas ir labs pamats visai dzīvei. Bet vēlāk bērnam ir jāiemācās tomēr arī saprast, ka dažreiz vajag arī pagaidīt, kamēr tiek izpildīta kāda viņa vēlēšanās, vai arī pagaidīt, kad otram būs laiks viņam pievērsties.
Jūsu bērna labā:
- Neuztveriet to kā iztapšanu bērnam, ja Jūs nekavējoties reaģējat uz viņa kliedzienu vai raudāšanu.
- Neklausiet nevienu, kas saka, ka pārāk daudz maiguma un mīlestības Jūsu bērnu var sabojāt. Tieši pretēji, ar savu maigumu un mīlestību, Jūs ieliekat viņam labus pamatus turpmākai viņa dzīvei.
- Ja Jūsu mazuļa vecums jau ir vairāk kā gads, protams, neskrieniet pie viņa katru reizi pēc pirmā kliedziena. Mazulim pēc gada vecuma jau pakāpeniski ir jāmācās, ka dažreiz jāpagaida.
mēs savu meitiņu lutinām,mīlējam un lolojam,manuprāt bērniņam, ir vajadzīga liela uzmanība, lai viņš jūtas mīlēts un sargāts😀
Es pievienojos šim uzskatam un domāju, ka jo vairāk mazulim pirmajā dzīves gadā sniedzam savu mīlestību, rūpes un pieskārienus, jo viņš izaugs par pašapzinīgāku cilvēku, kurš spēj mīlēt un pieņemt mīlestību.
Lutināsim savus mazos bērniņus! 😀 ❤
lutinājām jau gan un vēl jo projām lutinām. pārējo var pēc tam padarīt.