Viņš mani nemīl, bet es negribu audzināt bērnu bez tēva..

Visai skumja, bet, diemžēl, gaužām bieži dzirdēta situācija ir arī kādas māmiņas ģimenē. Māmiņa lūdza padomu psiholoģei Diānai Zandei.

JAUTĀJUMS

Iepazināmies pirms 4 gadiem katrs ar savu stāstu un dzīves pieredzi un radziņiem. Viss bija skaisti -  2 gadus mani mīlēja un ucināja, protams, saņemot pretī vēl lielāku mīlestību un rūpi. Nenoliegšu, ka pati savu draugu izlutināju, centos, cik var, visu pakārtot viņam, pat cēlos agrāk, lai sataisītu brokastis, izgludinātu kreklus, pat mašīnu nopirku. kādu viņš vēlējās. Principā visur glaudīju pa spalvai.

Bet, kad pagājušajā gadā pieteicās bērniņš, tad tik sākās murgs! Tiku saukta par stulbeni, ja kaut ko neizdarīju, bērnu gaidot, viņš mani sāka saukt par suragātmāti, tiku terorizēta morāli, sākās isziņu sūtīšana kolēģēm un citu meiteņu apspriešana manā priekšā.

Saņēmos un nolēmu iet prom, bet pēkšņi viss bija kārtībā. Nolēmu, ka bērna dēļ palikšu (arī par spīti visam  - mīlēju viņu ).

Bērns piedzima, un mēs samainījām savu mazo, bet pilnībā izremontēto un iekārtoto dzīvokli pret lielāku , bet pilnīgi neiekārtotu . Pārvācāmies uz vienu istabu un sākās -  remonts, visi tēriņi bija uz mana rēķina.

Tagad esmu plika un nabaga, tikai ar parādiem, un mans mīļais man paziņo, ka mani nemīl, bet mēs varot dzīvot katrs savā istabā ...

Kad saku, ka iešu prom, seko jautājums -  kur tad iesi? Atstāj bērnu un vācies.. Joprojām guļam vienā gultā katrs zem savas segas . 

Centieni parunāt tiek atgrūsti, jebkas, kas nav pa viņa prātam, izraisa viņā dusmu izvirdumu . Vēlos saņemties un aiziet, bet joprojām mīlu to egoistu un negribu, lai bērns izaug bez tēva.

Atbild psiholoģe Diāna Zande:

Šķiet, ka attiecībās jau labu laiku esi situācijā, kur ir sarežģījumi un ar piekāpšanos esat centusies kaut ko mainīt, bet attiecības tikai samezglojušās. No Jūsu rakstītā var noprast, ka attiecībās ir bijis ļoti atšķirīgs ieguldījums....

Tu esi gatava piekāpties un to dari, kā pati raksti, tikai - cik tālu? Partneris, savukārt, šķiet, pieradis, ka var neuzņemties atbildību par attiecībām. Tādas kā "mātes un dēla" attiecības, kur "labā mamma" rūpējas, bet "pusaugu dēls" pieprasa un saņem... Es neredzu Tavā stāstā divus pieaugušus partnerus. 

Lai Tu pieņemtu lēmumu, ko darīt, svarīgi izvērtēt situāciju - kur šobrīd esam mūsu attiecībās? Kas ir slikti? Kas ir tas labais, kas vēl ir "dzīvs"?

Pajautāt sev - ko īsti vēlaties šajās attiecībās? Vai to saņemat? Cik bieži to saņemat? Kad pēdējo reizi jūs kopā jutāties patiešām labi? Ja paskatīsies uz savām partneru attiecībām tā, kā raudzītos uz draudzenes dzīves situāciju, iespējams, Tev būs vieglāk reāli novērtēt to, kas Tevi neapmierina un ko vēlies.

Attiecības pēc dzemdībām mainās, un nereti pirmais gads pēc mazuļa piedzimšanas ir grūts, bet - ja problēmas nerisina, tad situācija pati no sevis neuzlabojas. Ar vienas puses pūlēm to nevar mainīt, diemžēl.... Lai divi cilvēki spētu labi dzīvot kopā, ir jāgrib abiem, un arī abiem pie tā jāstrādā.

UZDOD SAVU JAUTĀJUMU PSIHOLOGAM!

Aicinām piedalīties pētījumā par sajūtām, kļūstot par vecākiem! 

Lai būtu iespējams veikt kvalitatīvu darbu, nepieciešams ļoti  liels skaits ģimeņu, kuras ir ar mieru piedalīties aptaujā, kura notiks trijos etapos – pirmais – grūtniecības trešajā trimestrī, otrais – 3 mēnešus, bet trešais – 6 mēnešus pēc dzemdībām. Aptaujas ir konfidenciālas, individuālie dati netiks izpausti, tie tiks analizēti tikai apkopotā veidā. Jūsu epasti netiks izmantoti nekādā citā veidā, kā tikai šī pētījuma anketu nosūtīšanai. Katra aptauja ietver vidēji 60 – 70 jautājumu, un atbildēt var 10 – 15 minūšu laikā. Ja Jūsu ģimene (ABI partneri) piekrītat piedalīties visos pētījuma etapos un šobrīd rit grūtniecības 3. trimestris, lūdzu, rakstiet man dizande@inbox.lv  , lai es Jums varētu nosūtīt 1. aptauju komplektu un pastāstīt par tālākajiem mūsu sadarbības soļiem.