30.04 16:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Veselības ministre Ingrīda Circene, profesore Dace Gardovska, Māmiņu Kluba vadītāja Sandija Salaka, skolotāja Solvita Melne un biedrības Papardes zieds vadītāja Iveta Ķelle tikās Māmiņu Kluba telpās, lai prese konferencē vēlreiz aktualizētu nepieciešamību ieviest veselības izglītību bērniem un jauniešiem.
Kā atklāj biedrības Papardes zieds valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle, „vecuma grupā no piecpadsmit gadiem, šobrīd tikai 18,2% jauniešu apgūst veselības izglītības jautājumus, bet jaunieši, kuri mācās profesionāltehniskajās skolās, tos neapgūst vispār.”
Plaša, nekontrolēta informācijas plūsma, vecāku aizņemtība apreibinošo vielu pieejamība un neveselīgs dzīvesveids savukārt ietekmē nākamo paaudžu veselību. Tāpēc ir svarīgi izglītot jauniešus, lai viņi spētu pieņemt atbildīgus lēmumus par savu rīcību!
Vecāki veselības jautājumus labprāt deleģētu skolām
„Arvien vairāk vecāku, jau sākot ar bērna pirmajām dienām, apzinīgi pievēršas viņu veselībai un veselīgam dzīvesveidam, un tas ir ļoti pareizi. Tomēr, kad bērns nonāk skolas vidē, vecāku atbildība zūd.
Diemžēl tās dažas stundas gadā, kas skolās speciāli veltītas veselības tēmām, ir stipri par maz. Lai gan vecāki, protams, no sirds gribētu šo informāciju saviem bērniem sniegt paši, ne visiem viņiem pietiek zināšanu un prasmju, kā par šīm tēmām runāt.
Vecāki ļoti labprāt runā par drošības jautājumiem, par to, ka smēķēt ir slikti un par to, ka ir jāēd vairāk ābolu. Tomēr ar to nav pietiekami, jo bērnam attīstoties, katram viņa attīstības posmam patiesībā būtu vajadzīga specifiska informācija!
Jautājumos par garīgo veselību, par pirmajām attiecībām, par to, kā pasargāt sevi un savu ķermeni vecāki nav eksperti, un bieži vien paši tos nemaz nepārzina. Tāpēc, mūsuprāt, veselības informācijai maksimāli vajadzētu būt integrētai kolu vidē!
Arī Māmiņu Klubā veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka veselības jautājumus vecāki labprāt deleģētu skolām, jo viņi paši ne vienmēr ir labākie eksperti, kuri ar bērnu spētu izdiskutēt katru jautājumu.
Tāpat ne tradicionālie mediji, ne arī reklāmas kampaņas mūsdienās nedod vajadzīgo rezultātu, jo bērni tradicionālos medijus nelieto! Viņi faktiski nav uzrunājami citādākā veidā kā tikai skolā, tāpēc, mūsuprāt, Izglītības ministrijai un visām iesaistītajām pusēm – pašvaldībām, Veselības ministrijai, varbūt arī Labklājības ministrijai būt jānāk kopā un par to jālemj.
Galu galā informācija par veselības tēmām un profesionāļi, kas to varētu sniegt, pastāv jau šobrīd, un pastāv arī vajadzība pēc tās!
Turklāt ne obligāti ir jāievieš atsevišķu veselības mācības priekšmetu. Pastāv arī citas iespējas, kā šo informāciju sniegt, piemēram, dažādi interaktīvi materiāli, filmas, arī nevalstisko organizāciju profesionāļu lekcijas skolās. Par formātu, kā bērnam šīs zināšanas skolās sniegt, var diskutēt,” tā Māmiņu Kluba vadītāja Sandija Salaka.
Informācijai par veselības jautājumiem jauniešu vidū jābūt korektai!
Skolotāja Solvita Melne atklāj, ka skolotāju vidū veiktā aptauja uzrāda, ka arī viņi paši ir pārliecināti par to, ka skolas ir jābūt veselības izglītībai, un tās ietvaros bērnus un jauniešus ir jāizglīto, atbilstoši vecuma posmam.
„Aptaujas rezultāti liecina arī to, ka skolotāji šāda veida jauniešu izglītošanu ir gatavi uzņemties, jo tikai 20% jeb viena piektā daļa aptaujāto uzskata, ka viņiem trūkst pareizās metodes un pieredzes, kā labāk mācīt par tādiem intīmiem jautājumiem kā seksuālā un reproduktīvā veselība.
Tajā pat laikā viņi ir gatavi runāt par atkarību jautājumiem, un šiem skolotājiem ir zināšanas arī garīgās un fiziskās veselības jautājumos,” stāsta Solvita Melne.
Vēl skolotāja uzsver, ka īpašu uzmanību noteikti vajadzētu pievērst arī puišu izglītošanā!
„Kā rāda kādas skolēnu vidū veiktas aptaujas rezultāti, tad, ja meitenes par sev aktuāliem jautājumiem ar mammām mēdz runāt, tad puiši to dara krietni vien mazāk. Tikai puse 15 – 19 gadus vecu sieviešu un tikai trešā daļa tā paša vecuma posma vīriešu ar saviem vecākiem pārrunā reproduktīvās veselības jautājumus!
Trīspadsmit, četrpadsmit, piecpadsmit gadu vecums ir periods, kad jaunieši ļoti daudz sāk uzticēties saviem vienaudžiem. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai viņu vidē informācija par veselības jautājumiem būtu korekta un pareiza, un viņi tajā savstarpēji dalītos,” tā Solvita Melne.
Bērnu veselība ir saistīta ar tālākām perspektīvām sabiedrības veselībā kopumā
RSU Pediatrijas katedras vadītāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska uzskata, ka mēs nepievēršam uzmanību veselībai, bet cīnāmies ar sekām, kas ir ļoti dārgi visai sabiedrībai.
„Latvijā bērni savu seksuālo dzīvi un savas dzimtas turpināšanu uzsāk ļoti agri. Kad pie mums slimnīcā nonāk divpadsmit – četrpadsmit gadus vecas meitenes, bieži vien ar viņām ir jārunā arī par seksuālo dzīvi, un nereti izrādās, ka šajā vecumā viņām jau ir kāda seksuālā pieredze!
Palaikam divpadsmit – četrpadsmit gadus vecām meitenēm dzimst arī bērniņi. Tāpat tie dzimst ļoti jaunām, astoņpadsmit gadīgām sievietēm, kuras uz savu bērnu skatās kā uz lielu brīnumu, bet neprot viņu aprūpēt. Un ģimenes ārsti nespēj sniegt visas iemaņas un prasmes bērna kopšanā!
Tāpat savā ikdienas darbā ar bērniem saskaramies ar hroniskām slimībām, traumatismu, augšanas un fiziskās attīstības traucējumiem, arī pieaugošām liekā svara problēmām, psihoemocionālās attīstības problēmām un atkarībām.
Jāatceras, ka bērnu veselība ir saistīta ar viņu sekmēm un tālākām perspektīvām sabiedrības veselībā kopumā! Tādēļ pasaulē tiek uzskatīts, ka nevienas zināšanas nav svarīgākas kā zināšanas par veselību.
Tādēļ tas, ko vēlētos bērnu ārsti, ir koordinēta veselības programma!
Ņemot vērā reālo saslimstības situāciju Latvijā, ir jādefinē veselības standarti, par kuriem jāsāk runāt ne tikai skolās, bet arī bērnudārzos. Tātad šim vienam standartam būtu jāaizsākas agrīnā vecumā, kad bērniem tiktu stāstīts par higiēnu, par roku mazgāšanu un zobu tīrīšanu, un jātrupinās līdz pat skolas beigām, par veselības jautājumiem stāstot, atbilstoši vecuma posmiem!
Šos standartus vajadzētu apspriest izglītības un veselības aprūpes darbiniekiem, jo to nav iespējams paveikt skolotājiem vieniem.
Pēc tam savukārt ir jārisina jautājums par to, kas šos standartus varēs iemācīt, un kā tas notiks!
Varētu izveidot komisiju, kas atbildīga par veselības mācības un koordinētas veselības programmas veidošanu, kurā iesaistītos arī Labklājības ministrija.
Un kāpēc gan skolās nevarētu darboties veselības padomes, kuras uz veselības izglītību paraudzītos kompleksi, no malas?!
Šī padomes varētu izvērtēt, kādas zināšanas nepieciešams mācīt un novērtēt skolu vidi - to, vai bērniem ir iespējams nomazgāt rokas, kāda skolā ir ēdināšana un fiziskās aktivitātes.
Pie tā ir ļoti daudz darba, un es domāju, ka bērnu veselības koordinētās programmas adaptācijā – pielāgošanā konkrētās skolas apstākļiem un lokālajām vajadzībām – ļoti labprāt piedalītos daudzi! Tas attiecas ne tikai uz skolām, bet arī uz bērnudārziem.
Šobrīd Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri nepieciešamību mācīt par veselības jautājumiem, sajūt kā aktualitāti, tādēļ es ļoti ceru, ka kāda reakcija ir sagaidāma arī no Izglītības ministrijas,” tā Dace Gardovska.
Vesela māte un vesels bērns ir mūsu nācijas pamatu pamats!
Veselības ministre Ingrīda Circene atklāj, ka „pasākumus, ar mērķi radīt lielāku izpratni par to, ko nozīmē veselība, šīs valdības laikā organizējam jau piekto vai sesto reizi.
Diemžēl sabiedrībā bieži vien ar veselības jautājumiem un problēmām asociējas sēdēšana poliklīnikas rindās vai nonākšana slimnīcā. Tomēr veselības jautājums ir pilnīgi kas cits!
Vesels cilvēks nozīmē veselu sabiedrību. Tas nozīmē arī tautsaimniecības attīstību, jo tikai darbaspējīgs, vesels cilvēks ir tas, kas šo attīstību spēj radīt!
Vesels pieaugušais rodas no vesela bērna, kurš jau no bērnudārza vecuma, no pirmajiem savas dzīves gadiem zina to, ka rokas ir jāmazgā pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma, zina, ko un kā ēst, un to, ka zobus jātīra gan no rīta, gan vakarā.
Tātad veselības pamatā ir mūsu paradumi, kas veidojas no tā, vai mēs zinām vai nezinām, kas ir veselīgi! Tad, ja zinām, veidojas veselīga dzīve, kuras rezultātā - vesela sabiedrība.
Tieši tādēļ mēs organizējam dažādus pasākumus, lai pakāpeniski par to radītu izpratni un varētu novērst slimību.
Ne velti Veselības ministrijā šo gadu esam pasludinājuši par mātes un bērna aizsardzības gadu! Apzināmies, ka vesela māte un vesels bērns ir mūsu nācijas pamatu pamats.
Tādēļ mums ir nepieciešama plānveida, ilgtermiņa, sistemātiska darbība.
Tik daudz reižu pasākumos esam aicinājuši piedalīties arī citu nozaru pārstāvjus, diemžēl grūtības ir ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Piekrītu, ka ministrs var būt ļoti aizņemts, bet ir arī ierēdņi, ar kuriem mums jāsadarbojas un jārada šī kopīgā programma! Tādēļ es būtu ļoti priecīga, ja reiz mēs apsēstos pie kopīga galda un izanalizētu likumus un trūkumus,” saka Ingrīda Circene.
Arī Iveta Ķelle piebilst: „Es ceru, ka reiz pienāks tā diena, kad arī Izglītības un Labklājības ministriju pārstāvji iesaistīsies apaļā galda diskusijā, kurā jau ļoti konkrēti pateiksim, ko varam darīt!”
Līva Zaksa, www.maminuklubs.lv
Vairāk par preses konferenci, kas notika Māmiņu Klubā uzzini fotoblogā!
{fotoblog:4669}