Vairāk nekā uz pusi samazināsies plānveida pacientu uzņemšana Bērnu slimnīcā

Ņemot vērā plānotā finansējuma samazinājumu otrajam pusgadam par 24,88% pacientu ārstēšanai stacionārā, pārstrādi pirmajā pusgadā 655 510 latu apmērā, kā arī nepieciešamību rezervēt finanšu līdzekļus akūto slimnieku ārstēšanai saslimstības palielināšanās dēļ, kas parasti novērojama oktobrī un novembrī, no 800 līdz 300 mēnesī samazināsies plānveida pacientu uzņemšana Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, aģentūru LETA informēja Bērnu slimnīcā.

Kā skaidro slimnīcā, šādā veidā ierobežojot plānveida pacientu stacionēšanu, atsevišķās specialitātēs pagarināsies gaidīšanas laiks, taču tas neattiecas uz tiem pacientiem, kuri pašreiz jau ir reģistrēti rindā un gaida plānveida stacionēšanu.

Bērnu slimnīcas pārstāve Inga Miķelsone arī informē, ka plānveida uzņemšanai plānoto pacientu skaits 2009.gada otrajā pusgadā ir 2114 pacienti, no kuriem 600 pacienti jau ir ārstēti jūlija mēnesī. Līdz ar to līdz otrā pusgada beigām slimnīca var plānot tikai 70 pacientus nedēļā.

Ilgākais gaidīšanas laiks stacionēšanai šobrīd ir 36 nedēļas, tomēr pārsvarā tas nepārsniedz četras nedēļas. Domājams, ka gaidīšanas ilgums līdz gada beigām vidēji nepagarināsies vairāk par četrām papildus nedēļām, cer Bērnu slimnīca.

Slimnīcas vadība arī uzsver, ka bērnus kā pacientus medicīnisku apsvērumu dēļ dalīt tikai plānveida un neatliekami stacionējamos ir ārkārtīgi sarežģīti, jo jāņem vērā bērna augšana un attīstība. Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis izsaka cerību, ka, pragmatiski un atbildīgi rīkojoties, valsts un veselības nozares vadība atradīs iespēju realizēt prioritāti un nodrošinās pietiekamus finanšu resursu, lai vēl vairāk nepasliktinātu pieejamību veselības aprūpei bērniem.

Kā aģentūru LETA jau iepriekš informēja Veselības ministrijā, bērnu veselība ir prioritāte, taču, ja papildu finansējuma nebūs, varētu ciest arī šī nozare. Ja finansējuma nebūs, slimnīcai būs galvenokārt jādomā par neatliekamo pacientu aprūpi, un tad atsevišķi plānveida pakalpojumi arī varētu būt par maksu, skaidro ministrijā.

Kā ziņots, jūlijā par pāriešanu uz maksas plānveida palīdzības sniegšanu ziņoja gan Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, gan Rīgas Austrumu slimnīca, gan arī citas slimnīcas. Latvijas slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs lēš, ka maksas plānveida palīdzību šobrīd spiestas sniegt gandrīz visas Latvijas slimnīcas.

Ilze Mežniece
LETA