Tracis veikalā

Kurš gan nepazīst situāciju, kad  esam devušies uz veikalu iepirkties, bet mazais krīt gar zemi, spārdās, grib iet pretējā virzienā un bļauj, pieprasot jaunu mantiņu vai kādu kārtējo našķi. 

No malas var šķist: „Kāds neaudzināts bērns!”, taču, pašiem kļūstot par vecākiem, nereti jāsastopas ar līdzīgām situācijām. Vecāki nemitīgi stāsta un māca savām atvasēm, ka ne viss, ko gribas, ir atļauts, taču bieži vien bērns vārdu „nedrīkst” nesaprot. Ko darīt, lai veikala apmeklējums nepārvērstos par murgu un kārtējo cīņu starp vecākiem un bērnu? Izrādās pastāv vairākas viltības, kas mums, vecākiem, var noderēt, lai tiktu galā ar šādām situācijām.

Kad bērns ir paaudzies,  viņš ir kustīgs kā ūdenszāle un ir samērā grūti izsekot bērnam veikalā, kur nu vēl sagādāt visu nepieciešamo. Tāpēc reizēm vecāki piekopj taktiku - iepērkamies bez bērna, vai arī ātri, ātri nopērkam, kas vajadzīgs, un – no veikala prom! Lai gan šķiet, ka vienkāršāk ir iepirkties bez bērna, iepirkšanās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un agri vai vēlu bērnam būs jāmācās iepirkties. Ģimenes psihoterapeite Nora Razgaila atklāj, ka jācenšas ar mazo jau pirms tam vienoties, pastāstīt par situāciju, ko ņemsim, ko neņemsim un jābūt godīgiem – mēs nosakām situāciju, kā arī jāpieturas pie tā, ko sarunājām. Ja bērns ir īpaši aktīvs un viņš grib pats visu izzināt un pārbaudīt, labāk kopīgo iepirkšanos uz kādu laiku atlikt.

Atcerieties, ka bērni uztver to, kā rīkojamies, nevis runājam! Tāpēc pieaugušajiem vajadzētu arī ar darbībām paradīt, ka tiešām domājam „Nē, šoreiz es tev kārumus nepirkšu!”. Taču šis „Nē” jāsaka mierīgā tonī, pretējā gadījumā bērns tikai vēl vairāk uzvelkas. Ja bērns sācis niķoties, var mēģināt paņemt viņu aiz rokas un doties no veikalā ārā.

Lai bērnam novērstu domas no viņaprāt vajadzīgajiem pirkumiem, piemēram, skaistās lelles, vecāki iepirkšanos var izvērst par spēli. Pieaugušais lūdz, lai mazulis atnes, piemēram, gurķi. Šādā situācijā bērnam radīsies noderīguma sajūta un viņš vēlēsies palīdzēt atkal un atkal.

Ne vienmēr jāizvairās no pirkumiem mazajiem, jo ikvienam vecākam taču gribas palutināt savus bērnus, vai ne?! Taču, tām ir jābūt saprātīgām robežām, kuras  bērnam jācenšas izskaidrot. Ja ir plānots kāds lielāks pirkums, ieteicams kopīgi apskatīt kāroto lietu un vecākam kopā ar bērnu apdomāt, cik ļoti šī manta ir nepieciešama. Nereti rotaļlietas, ko iegādājamies impulsu vadīti, jau pēc pāris dienām ir aizmirstas un nosviestas stūrī.

Ja nu tomēr tracis veikalā ir sācies, mazo var mēģināt nomierināt, piespiežot sev cieši klāt. Noteikti nevajadzētu pacelt balsi, ko, iespējams, tajā brīdī gribētos darīt, jo, kā jau iepriekš minēts, bērns tikai vēl vairāk uztraucas un kļūst vēl nemierīgāks.

Ikvienam, ieejot veikalā, ir neskaitāmi vilinājumi, bet īpaši – bērniem. Tāpēc nedusmojieties uz saviem mazajiem, bet mēģiniet konstruktīvi risināt situāciju, lai ar laiku jums izdotos brīnišķīgi iepirkšanās rituāli!