09.05 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 6
Ticiet,vai nē! Bet negaidīju,ka meituks tik ātri kļūs patstāvīgs.
Tagad mūsu mājās notiek cīņa ar, darīšu es PATI.Elziņai ir tik bez pāris dienām 1,2 gadiņi,bet darīt grib visu pati,nedomājot par sekām. Protams ļaujam līdz zināmai robežai,mazajai radošai dvēselītei izpausties.Ratos,vairs nav tik bieži ieliekama,jo redz mazajām kājiņām,rociņām,actiņām jāsteidz pasauli iepazīt.Tā izpaliek braukšana ar ratiņiem. Viss jau būtu labi,ja vien nāktu arī pie rociņas.Līdz ar to,grib svešus suņukus aptaustīt,uzrāpties ,kur vien var(un papriecāties,par jauko skatu no cita rakursa).
Ēst arī pati ēd,lai cik amizants skats,ir pēc tam,kad mazā ir sevi pabarojusi.
Bet toties,mazā dūda ir laimīga,par savu patstāvību un padarīto darbu.
Arī apģērbties gribas dāmai pašai,tad nu ir skapja pārkātošana,gan brāļa,gan mammas,gan savs.Viss tiek pielaikots,kā nu tas sanāk,notiek dusmošanās,jo redz nevar lāgā pielaikot,jo nestāv,kā vajag tā zeķe uz galvas,vai cepure.
Mīļākie apģērba gabali ir mammas lakati,tie tiek staipīt,ņurcīti,tīti un visādi citādi izmantoti,jo var tak arī,tajos paslēpes spēlēt:)
Jebkurai mammai ,tak ir grūti ar to sadzīvot,ka mazie rakari izaugt no mammas mīļā,siltā klēpja :)