Kā rīkoties tajās situācijās, kad otrajai pusītei, t.i., vīram, nav bijusi taisnība, bet savu vainu nekādā ziņā viņš nevēlas atzīt.
JAUTĀJUMS:
Man ir jautājums gan psihologam, gan māmiņām. Gribas uzzināt jūsu viedokli..
Ko darīt situācijās, kad vīram nav bijusi taisnība, bet viņš savu vainu neatzīst un neko nenožēlo?
Es pati esmu no cilvēkiem, kas neprot ilgi dusmoties un visu dienu spēlēt klusajos telefonos man ir sarežģīti. Man vieglāk ir samierināties. Bet vienmēr nākas piekāpties pirmajai - tā taču nav izeja, vai ne?
Vīrs domās, ka viņam vienmēr ir taisnība un zinās, ka es "salūzīšu", un piekāpšos pirmā.
Kā rīkoties tādās situācijās, kad vīrietis nepiekāpjas pirmais, lai arī viņam nav bijusi taisnība?
Kā piespiest sevi nepiekāpties pirmajai?
Kā jūs rīkojaties tādās situācijās?
Atbild psiholoģe Irina Dedele:
Kāpēc strīds ir kā klusie telefoni?
Strīdam, patiesībā, tieši otrādi, nav tādam jābūt.
Un nav obligāti jāpiekāpjas pirmajai, jālūdz piedošana, jāsamierinās. Vajag runāt par savām jūtām:"Man nav patīkami (ir skumji, aizvainojoši utt), ka nespējam .. (nu katrā situācijā citādi te būs) vienoties par plāniem brīvdienām, nepareizi esam viens otru sapratuši utt., tu klusē visu dienu..
Nevajag sevi piespiest nepiekāpties, arī tas ir muļķīgi. Varbūt uzreiz pēc strīda, vai arī tā laikā, ir vērts paņemt pārtraukumu, bet paturēt visu sevī, pavisam noteikti nav jēgas. Tad aizvainojums tikai un vienīgi krāsies, strīdi radīsies arvien biežāk, jo uzkrātās emocijas, kas paturētas pie sevis var "uzsprāgt" ne tikai saistībā ar konkrēto strīdus iemeslu, bet attiecībā uz jau pagājušiem notikumiem, jo nekas jau nebūs aizmirsies.
Piemēram, pieiet klāt un pajautāt "Vai tu man negribi neko pateikt?" - ir viens no nepieņemamākajiem variantiem. Tādā veidā mēs atkal pieprasām piedošanu, uztverot vainīgo kā sevi.
Kad kāds uzsāk sarunu pirmais, tas nepavisam nenozīmē, ka viņš ir vājš. Tieši otrādi. Tā, ka jūs nevis "salaužat" sevi un padodaties, bet saprātīgi protat izvērtēt situāciju, un gribat nevis vienkārši uzpūsties no dusmām, bet atrast risinājumu. Lai arī dažkārt ir jāpiekāpjas. Tas nav nekas sliktas. Citādāk tāda cīņa, kurš kuru uzvarēs, kurš izturēs ilgāk dusmojoties, atgādina tomēr bērnu attiecības.
Varbūt šajā jautājumā vienkārši ir jābūt pieaugušākām?
Veiksmi!
Māmiņu ONLINE TV
Videosaruna ar Ainu Poišu: pāra attiecības pēc bērniņa piedzimšanas
JAUNUMI: Huggies® Premium mainās uz Huggies® Super Dry