Slimiem bērniem "pie valsts ārsta" jāgaida trīs mēnešus

Divu piecus gadus vecu dvīņu meitiņu māte Liene ir izmisumā. Sieviete vēlējusies abas meitas aizvest uz konsultāciju pie Bērnu slimnīcas konsultatīvās poliklīnikas speciālistiem, taču ar nosūtījumu rindā jāgaida līdz 28.septembrim, savukārt par maksu bērnus pieņemtu kaut vai rītdien, trešdien vēstīja LNT raidījums «Tautas balss».

Pēdējais pusgads Lienes ģimenei bijis saspringts, jo abas dvīnītes vienlaicīgi sākušas slimot: kā viena atveseļojas, otra saslimst. Tādēļ Liene vienā laidā vadā bērnus pa poliklīnikām.

«Pagājušā gadā meitenēm saasinājās veselības problēmas. Vienai bija problēmas ar nierēm, kur vajadzēja ultrasonogrāfiju vēdera dobumam, bet otrai bija problēmas ar kaklu un ausīm,» raidījumam stāstīja māmiņa.

Ja samaksātu 18 latus, tiktu pie ārsta uzreiz

Pašlaik Liene atzīst, ka ir tuvu izmisumam. Viņa bija sazinājusies ar Bērnu slimnīcas konsultatīvo poliklīniku, kur uzzinājusi, ka meitas pie gastroenterologa un Lora var tikt tikai 28.septembrī. Tātad rindā jāgaida vairāk nekā trīs mēnešus.

«Zvanīju uz Vienības gatvi un lūdzu, ka man ir nepieciešama konsultācija, jo ir akūta problēma. Man norādīja, ka speciālists ar nosūtījumu ir pieejams tikai septembra beigās. Administratore teica: variet nākt par naudu, tas maksā 18 latus. Jautāju, kad varu tikt par naudu, un man bija liels pārsteigums, ka man piedāvāja konsultāciju nākamā dienā un piedāvāja pat divus laikus. Manuprāt, mēs visi maksājam nodokļus - pietiekoši lielus, un tad rodas jautājums, ko ārsts dara darba laikā,» neizpratnē ir Liene.

Rindas arī citur pasaulē

Savukārt Nacionālais veselības dienests, kas sadala līdzekļus medicīnas iestādēm, skaidro, ka rindas pie speciālistiem esot visā pasaulē. Latvija šajā ziņā neesot izņēmums.

«Pat krīzes laikā, kad finansējums veselības aprūpei tika samazināts un pamatā tika tērēts tieši neatliekamai palīdzībai, bija izdevies Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas ambulatorai aprūpei atvēlēt pat nedaudz lielāku finansējumu nekā iepriekšējos gados,» norāda Nacionālā veselības dienesta preses pārstāve Laura Lapiņa. Tomēr ar šo finansējumu tik un tā nepietiekot, lai likvidētu rindas uz pakalpojumiem.

Taču māmiņa Liene ir nesaprašanā, kā tas var būt, ka ar nosūtījumu pie speciālista iespējams tikt tikai 28.septembrī, savukārt par pašas līdzekļiem jebkurā viņai izdevīgā laikā. «Paliek izvēle, vai nu šo naudu kaut kur sadabūt vai gaidīt līdz septembrim, ārstēt pašam. Pat nezinu, tāda bezpalīdzīga situācija – es iedomājos cilvēkus, kuri šos līdzekļus varbūt nevar atrast,» teic Liene.

Nacionālā veselības dienesta pārstāve skaidro, ka valsts paredz naudu noteiktam apmeklējumu skaitam. «Šo apmeklējuma skaitu iestāde izdala vienmērīgi visa gada garumā. Ja attiecīgajā mēnesī šis te pacientu skaits jau ir beidzies, tad vai nu ir jāmaksā pašam pacientam vai arī pacientam ir kāda apdrošināšana, kas to var segt,» viņa komentēja.

Gaidot pasliktinās veselības stāvoklis

Gaidīšanai pie ārsta rindās ir vairāki mīnusi. Viens no tiem - kamēr tiek sagaidīta rinda, pacients bieži vien jau kļūst par akūtu pacientu, kuram vajadzīga neatliekama medicīniska palīdzība, kādēļ viņš nonāk slimnīcā.

Lai slimību neielaistu, Liene un daudzi citi vecāki ver vaļā savus makus un maksā. «Pagājušā gadā es pa diviem mēnešiem, kad es vedu abus bērnus pie ārstiem, samaksāju 180 latus,» turpina stāstīt dvīnīšu māte. Nacionālajā veselības dienestā iesaka varbūt braukt pie ārsta ārpus Rīgas, kur rindas esot mazākas, nekā Bērnu slimnīcā minētās.

Biedrība «Latvijas vecāku kustība» ir veikusi pētījumu par reālo situāciju saistībā ar bērnu veselības aprūpes izmaksām Latvijas vecākiem. Vecāki vienam bērnam veselības aprūpei tērē vidēji 20 latus mēnesī. Papildus izmaksas ir algas samazinājums 30% apmērā par laiku, kuru vecāki pavada mājās vai stacionārā ar slimu bērnu.

Foto: Ekrānuzņēmums no LNT sižeta