Sāpīgais jautājums par medicīnu: vai kādreiz tā būs pieejama bez maksas?

Es saprotu, ka nekas dzīvē nav par velti utt. Bet nepieņemama ir attieksme no valsts ārstniecības iestādēm attiecībā uz bērniem.

Jā, es parasti izvēlos komfortu un par to arī maksāju, bet bērnam it īpaši pirmajā dzīves gadā tā ārstu būšana un potēšana ir īpaši izteikta, tad nu gribas, lai vismaz bērnam tiek kaut kas par velti, bet nekā.... Labi, piekrītu, visu jau nodrošina, bet tā attieksme, nu tāda...  Parasti ārsti mēdz lieki sabaidīt vecākus līdz ārprātam, bet, kad Tu aizej pie normāla speciālista par naudu, tad izrādās, ka tas valsts dakteris brīžiem tādu miglu pūš, ka neizteikšos. Protams, ir jau arī par maksu nekompeteni ārsti, bet viņiem tomēr pastāv lielāks risks pazaudēt savu klientu.

Es, protams, saprotu, ka algas valsts iestādēs nav nekādas dižās, jo krāvējs firmā varbūt saņem trīs reizes vairāk nekā ārsts, kurš atbild par cilvēku dzīvību. Galu galā ārsts taču saņemot diplomu ir devis Hipokrāta zvērestu. Tāpēc uzskatu, ka vismaz pret bērniem attieksmei ir jābūt normālai, jo viņi taču ir visneaizsargātākie cilvēciņi, un mammas jau arī, īpaši, ja ir pimais bērniņš, ir emocionāli daudz jūtīgākas.

Laikam pati galvenā problēma un sāpe ir tām mammam un bērniem, kuri nevar atļauties maksas ārstu, un kuriem lielais attālums šķir no lielākām iespējām saņemt kvalitatīvu medicīnisko aprūpi.

Gribas cerēt, ka ar laiku arī medicīnas problēmas atrisināsies mūsu valstī. Utopija? Varbūt, bet tikai ar pozitīvu attieksmi mēs spēsim ko mainīt.