Rozentāle: nākamgad nebūs naudas plānveida medicīniskajai palīdzībai

Nākamgad valsts nespēs nodrošināt plānveida medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem, tomēr trūcīgajām personām tos sniegs dienas stacionāri.

To trešdien pēc tikšanās ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāju Valdi Keri žurnālistiem sacīja veselības ministre Baiba Rozentāle (TP).

Viņa skaidroja: lai arī veselības budžets 2010. gadā nebūs mazāks par 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 405 miljoni latu, šī summa tik un tā nozīmē mazāku līdzekļu apmēru nekā šogad, līdz ar to valsts nespēs finansēt plānveida veselības aprūpes pasākumus, tostarp ķirurģiskas operācijas, vēnu slimību ārstēšanu, iekšējo orgānu slimību ārstēšanu un citus.

Tomēr Veselības ministrijas izvirzīto prioritāti — neatliekamo medicīnisko palīdzību — slimnīcas 2010. gadā veiks par valsts budžeta līdzekļiem, tāpat nākamgad nemazināsies valsts apmaksāto kompensējamo medikamentu loks. «Neatliekamās palīdzības nodrošināšana ir valsts funkcija, tā jāsaglabā,» atzina ministre.

Rozentāle arī uzsvēra, ka vairākumu no plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem par valsts finansējumu veiks dienas stacionāros, tomēr tos saņems tikai vismazāk nodrošinātie jeb trūcīgie iedzīvotāji.

Veselības ministre arī klāstīja, ka pašlaik norit darbs pie medicīnas personāla pārkvalifikācijas programmas, kas paredz, ka tiem ārstiem, kuru pienākumu loks samazinājies līdz ar slimnīcu skaita samazināšanu un pārprofilēšanu par dienas aprūpes centriem, būtu iespēja pārkvalificēties darbā citās ārstniecības iestādēs. Pēc pārprofilēšanās darba iespēja būtu, piemēram, veidojamajā vienotajā neatliekamās palīdzības tīklā. Par to ministre jau runājusi ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju un Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, kas gan atzinušas, ka ne visi ārsti vēlas pārkvalificēties.

Savukārt LVSADA vadītājs Valdis Keris pēc tikšanās ar ministri teica, ka radies iespaids par konstruktīvu un kopīgu skatījumu uz veselības nozarē risināmajām problēmām. Keris ir gandarīts, ka rasti nepieciešamie 25 miljoni latu stacionārās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai līdz šā gada beigām, kā arī par to, ka nākamgad mediķu algas vairs nemazinās un ir sperti soļi veselības nozares kopējas situācijas uzlabošanai jau 2010. gadā.

Savukārt nākamgad garantētais veselības budžeta apmērs — 3,4% no IKP — ir pietiekams tikai tādā apmērā, lai veselības aprūpe valstī «noturētos virs ūdens». Tāpēc valdībai jāstrādā, lai Latvijā veselības budžets būtu vidēji 4,6% no IKP, kā tas ir vairākās jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piebilda arodbiedrības vadītājs.

Keris pauda arī cerību, ka valsts nākamgad spēs nodrošināt finansējumu neatliekamajai palīdzībai, pretējā gadījumā tas būtu pretrunā ar Eiropas Savienības Cilvēktiesību hartu, kas noteic, ka iedzīvotājiem ir tiesības uz augstas kvalitātes veselības aprūpi.

LVSADA septembra beigās izplatīja paziņojumu, ka ir apdraudēta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana novembrī un decembrī, tāpēc arodbiedrība sākusi plānot plaša mēroga protestu. LVSADA norādīja, ka liegums saņemt slimnīcā neatliekamo medicīnisko palīdzību bez maksas neizbēgami radīs traģiskas sekas.

Taču otrdien valdība bez iebildumiem nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 25 miljonus latu, lai būtu iespējams nodrošināt stacionāro neatliekamo palīdzību gada pēdējos divos mēnešos.

Naudu tērēs, lai iedzīvotājiem akūtos gadījumos novembrī un decembrī būtu pieejama ārstēšanās slimnīcās un tās varētu norēķināties ar piegādātājiem par saņemtajiem medikamentiem un medicīnas precēm.

Taču, tā kā pašlaik programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» naudas vairs nav, tad Finanšu ministrijai būs jālūdz Saeimas budžeta komisijai palielināt maksājumus programmā. 25 miljoni latu, visticamāk, tiks gūti, palielinot šā gada budžeta deficītu.

BNS